Foto: DELFI

Latvijā ir ļoti daudz zemnieku saimniecību, kas ikdienā strādā, lai ražotu veselīgu un garšīgu ēdienu - gan maizi, gan dārzeņu, graudaugus, kā arī vīnus, alu un daudz ko citu. 17. oktobrī Zemnieku saeima sadarbībā ar Lauku ceļotāju un zemniekiem organizē "Lauku dienu ceļotājiem" un tās laikā varēs iepazīt interesantākās Latvijas zemnieku saimniecības.

Šīs zemnieku saimniecības ikdienā tūristiem nav atvērtas, tāpēc tā būs unikāla iespēja iepazīt Latvijas lauku labumu ražotnes. No vienkāršas ceptuves, līdz Eiropas standartu neaptverami milzīgām graudkopības saimniecībām - tas viss tepat aiz pāris kalniem un līkumiem.

Nedēļu pirms "Lauku dienas ceļotājiem" Tūrismagids.lv ciemojās dažās no saimnhiecībām, kas piedalās šajā akcijā. Kopā to ir 50, un katrai ir savs stāsts un interesantas lietas, ko piedāvāt.

Svētes maiznīca

Foto: DELFI

Svētes maiznīca ir viena no retajām maiznīcām, kas cep maizi, izmantojot iesalu, nevis presēto raugu kā ierasts maizēm, ko iespējams nopirkt veikalā. Ar malku kurināmā krāsnī, izmantojot vecās receptes un vietējās izejvielas, cep kā dažādu veidu maizi, tā cepumus un citus gardumus.

Maiznīcā top 12 veidu maizes, deviņas no tām ir bioloģiskas maizes, dažas no tām:

  • bezmiltu maize;
  • kanapē maize.

un bioloģiskās:

  • sēklu maize;
  • kviešu saldskābmaize;
  • kviešu sēklu saldskābmaize;
  • rudzu saldskābmaize;
  • pilngraudu rupjmaize;
  • ķiploku rupjmaize.
Foto: DELFI

Svētes maiznīcā bez gardajiem tumšās, gaišās un sēkliņu maizes kukuļiem, iespējams iegādāties arī miltus, sēklas, cepumus, kēksus un citus bioloģiskus produkti.

Viens no interesantākajiem un jaunākajiem produktiem ir saldējums. Tas pieejams ar četrām garšām - kafijas, aveņu, šokolādes un medus. Bioloģiskais saldējums sastāv no saldā krējuma, piena, cukura, olas un pievienotās garšas. Visi saldējuma sastāvā esošie produkti ir bioloģiski.

Kāda izskatās Svētes maiznīcas piedāvātā produkcija, īstā senlaiku krāsns un gardie maizes kukuļi, vairāk redzams galerijā.

Ceļotāju dienā ikviens varēs doties ekskursijā pa ceptuvi un nogaršot dažādās maizes.

Zemnieku saimniecība 'Mežacīruļi'

Foto: DELFI

Zemnieku saimniecība "Mežacīruļi" izveidota 1992.gadā. Saimniecība atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā. Uzsākot darbību, saimniecības lielums bijis vien septiņi hektāri, saimniecībā bijušas trīs govis, 20 aitas un sešas sivēnmātes.

Šobrīd saimniecība aizņem 700 hektārus zemes, tajā ir 300 slaucamās govis, biogāzes ražotne, koģenerācijas stacija un siltumnīcu komplekss, kurā tiek audzēti salāti un garšaugi.

Lai nosusinātu laukus, saimniecībā izveidots mitrājs, kas ir interesants apskates objekts.

Foto: DELFI

''Mums ir biogāzes komplekss, kas pārstrādā mēslus, rada elektrību un siltumu. Pushektāru aizņem siltumnīcas, tur ar bioloģiskām metodēm audzēti dārzeņi - gurķi, tomāti un salāti,'' saka saimnieks Juris Cīrulis.

Lauku dienā ceļotājiem būs iespēja doties ekskursijā un to visu apskatīt.

Tērvetes vīni

Foto: DELFI

Vīna darītavā "Tērvetes vīni" iespējams nogaršot aveņu, ābolu un cidoniju vīnus. Īpaši sortimentā ir ērkšķogu gaišie un sārtie vīni, kā arī pēc dabīgās metodes raudzēti dzirkstošie vīni. Nākotnē plānots piedāvāt nogaršot ogu un augļu brandavīnu, kā arī stiprinātos vīnus, stāsta saimnieki. Papildus vīna darīšanai tiek piedāvāta vīna darītavas apskate un vīna degustācijas.

''Tērvetes vīni'' ir ģimenes uzņēmums. Ražotne izvietota mājas vienā galā - vecajā pirtī, bet pirmie eksperimenti sākušies vecajā piemājas pagrabiņā.

''Ērkšķoga pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīga vīnogai, tā, man šķiet, ir mazliet aizmirsta, un tāpēc pirms gadiem četriem sāku ar šo ogu strādāt. Pēdējos trīs gadus strādāju pie ogas izzināšanas. No ogām iespējams iegūt dažādāko krāsu vīnus - no bāli dzelteniem līdz koši rozā,'' stāsta saimnieks Sandris Laizāns.

Paralēli ērkšķogai, piedāvājumā arī aveņu un cidoniju vīns.

Foto: DELFI

''Latvijas ogu specifika ir tāda, ka ir ļoti daudz skābuma, bet maz cukura. lai iegūtu alkoholu, ir jāliek cukurs, jo to pareizi raudzējot, tas pārstrādājas par alkoholu,'' skaidro Laizāns.

"Tērvetes vīnu" sortimentu iespējams iegādāties dažādos gadatirdziņos, veikalos prece pagaidām nav pieejama.

"Lauku dienā ceļotājiem" saimniecībā būs ekskursijas, degustācijas un iespēja iegādāties vīnus.

Zemnieku saimniecība 'Vilciņi 1'

Foto: DELFI

Saimniecība " Vilciņi1" dibināta 1992. gadā, Jelgavas rajona Zaļenieku pagastā. Kopš 2013. gada "Vilciņi1" apsaimnieko 2190 hektārus zemes.

Saimniecība nodarbojas ar intensīvo lauksaimniecību, tajā ir vairāk nekā 80 lauki, kas izvietoti 10 pagastos, 90 kilometru rādiusā.

Zemnieku saimniecība 'Gaidas'

Foto: DELFI
Saimniecības "Gaidas" pamatnodarbošanās ir augļkopība:
  • tomāti;
  • āboli;
  • bumbieri;
  • avenes;
  • zemenes.
Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem.

Foto: DELFI

"Mēs ar vīru satikāmies pagājušajā gadsimtā, abiem bija tā dullā ideja, ko iestādīt, katram tikai vīzija sava. Viss pārsvarā tiek realizēts ar Eiropas Savienības projektu palīdzību. Sākuma iestādījām 1,8 hektāru ābeļdārzu, pēc tam pagājušajā vasarā iestādījām vēl 5, 5 hektārus. Tālākā zeme ir piecu kilometru rādiusā,'' stāsta saimniece Dace Drošprāte.

''Gaidās'' būs iespējams nogaršot un iegādāties ābolus, ķiršus, plūmes, mazliet aprikozes, persikus un avenes.

''Lielākā daļa ābolu aiziet uz skolām, bērnu dārziem, jo veikalos āboli pagaidām netirgojas, bet skolās šogad daudz ņem, jo šis ir zaļais ietirgojums. Akcija sākās pagājušajā gadā, kad ēdinātāji saņēma papildus punktus, ja ņēma preci no saimniecībām, kurām ir zaļā karotīte un mums tā ir,'' stāsta saimniece.

Kad uz lauku saimniecībām varēs doties ikviens interesents?

Foto: DELFI

Padomi tūristiem, apmeklējot saimniecības

Foto: DELFI
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!