Liela daļa zvanu esot iegādāti dažādās pasaules valstīs, dodoties biznesa ceļojumos un arī ārvalstu vizītēs, uzņēmēju delegācijā, pavadot toreizējo Valsts Prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kā arī atpūtas braucienos, kad zvanu iegādei varējis veltīts daudz vairāk laika, stāstīja Jākobsons. Zvanu kolekcijā skatāmi gan eksponāti no tādām tālām un eksotiskām valstīm kā Japāna, Gvatemala, Ķīna, Koreja, Indija, Tibeta, Austrālija, Meksika, gan vērtīgi atradumi no dažādu Eiropas valstu antikvariātiem, krāmu tirdziņiem un suvenīru bodēm.
Daļa zvanu ir unikāli un izlaisti ļoti nelielā skaitā, piemēram, Liepājas Metalurga 120 gadu jubilejas zvans, Lietuvas valdības dāvinājuma zvans, no Liepājas Ļeņina pieminekļiem pārkausētais un izlietais zvans un vēl daudzi citi. Daļa zvanu ir arī dāvinājumi no draugiem, piemēram, ļoti vērtīgs ieguvums ir no profesora Jāņa Stradiņa – viņa tēva profesora Paula Stradiņa galda zvans. Vēl īpaši izceļams Ukrainas zāļu lieltirgotāja Vladimira Krivozubova dāvātais un speciāli izgatavotais tējkannai līdzīgais zvans. Kā piebilst pats zvanu kolekcijas un Blankenfeldes muižas īpašnieks Valdis Jākobsons, uzskaitījumu varētu turpināt uz vairākām lapām, taču viņš cer, ka citi tik skaisto un īpašo zvanu dāvinātāji, ieskaitot viņa ģimenes locekļus, neapvainosies, ka viņi nav pieminēti personīgi.
Pirmo zvanu Valdis Jākobsons nopircis jau 1978. gadā Rietumvācijas pilsētā Ķelnē, svētdienas tirdziņā par apaļām 10 vācu markām. Toreiz viņš pat neiedomājās, ka tas būs aizsākums pamatīgas kolekcijas veidošanai un ka zvani kļūs par tik lielu un ilgu aizraušanos. Valda Jākobsona kolekcijā nu ir dažāda izmēra un lieluma metāla, porcelāna, keramikas un stikla zvani, gan seni un tādi, kuriem precīzu vecumu nav iespējams noteikt, gan tādi, kas darināti par godu kādam notikumam. Kolekcijā ir gan eleganti figūrzvaniņi, gan durvju, galda un vēja zvani, ir zvārguļi, gongi, svečturi un pat alus kauss, kam papildus ērtībai ierīkots zvaniņš ātrākai kausa uzpildīšanai.
"Jāpiemin, ka kolekcijā skatāmajiem zvaniem katram ir savs stāsts, dažreiz pat ļoti smieklīgs, kā tas nonācis līdz Blankenfeldei. Ar daļu no šiem "zvanu dzīvesstāstiem" iespējams arī iepazīties, aplūkojot izstādi, jo katra zvana izcelsme rūpīgi dokumentēta. Ja mirklī, kad cilvēks apmeklē muzeju, es pats būšu klāt, labprāt sīkāk pastāstīšu par katru zvanu un to izcelsmi personīgi," piebilst Valdis Jākobsons.
Zvanu muzeja apskati var apvienot ar ekskursiju pa vēsturisko Blankenfeldes muižu, apskatot tās senatnīgās, taču krāšņās telpas, kā arī skaistos dārzus.
Blankenfeldes muiža atrodas Zemgalē, Jelgavas novada Vilces pagastā. Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta 1426. gada 6.martā, kad to Vācu ordeņa mestrs Johans von Mengele izlēņoja zemi Vilces pagastā Klausam von Medemam. Muižas apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība – iebraucamie vārti, mazi paviljoni, rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi, kas patlaban tiek glabāti Rundāles pilī, kas atrodas vien dažu desmitu kilometru attālumā.
Vairāk informācijas: www.blankenfeldesmuiza.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
