Vasara jau pusē, sākusies sēņotāju un ogotāju sezona, taču ir jārēķinās ar to, ka, ejot mežā, var atrast ne tikai dabas veltes, bet arī kādu rāpuli. TV raidījuma Kivi veidotāji savā sižetā stāsta par to, kā rīkoties, ja pēkšņi sastapta čūska - lai tikšanās nepārvērstos par nelaimi.

Vai Latvijā jābaidās no čūskām? Pirmās palīdzības eksperts Haralds Lučkovskis atzīst, ka katru gadu ap 60 cilvēkiem cieš no čūsku kodumiem.

"Čūska pirmkārt neuzbrūk, bet aizsargājas, un košanas laikā savu indi izvada, saskaroties ar pirmo barjeru. Kas ir šī pirmā barjera? Āda, ja esam pliki, vai gumijnieki, bikses, plašķis, kas šajā gadījumā mūs lieliski aizsargā," sižetā stāsta Lučkovskis.

Latvijas dabā sastopama ir viena indīgā čūska - odze, tomēr ņemot vērā šī rāpuļa indes specifiku, letālu iznākumi ir gaužām reti. Visbiežāk čūskas kodums ir kājā, inde lēnām pa asinsriti izšķīst ķermenī un, maksimums, kas var notikt cilvēkam, ir paātrināta sirdsdarbība, elpošana, pastiprināta svīšana. Tajā pašā laikā ir situācijas, kad čūska var iekost sejā, kaklā, līdz ar to indes ceļš ir ievērojami īsāks.

Pirmās palīdzības eksperts atklāj, ka tautā izplatītās metodes nav ieteicamas. "Nevajadzētu likt žņaugu, tas tikai pasliktina stāvokli, jo situācija, kad indes izplatība apstājas pie žņauga, cilvēka organismam var nodarīt lielāku kaitējumu nekā, ja inde izplatās ķermenī jau pašķīdušā veidā.

"Odzes parasti uzturas labi izgaismotās, siltās vietās, piemēram, meža izcirtumos. Viņas mīl uzlīst uz celmiem un gulēt tur," stāsta čūsku eksperts Arkādijs Poppels. Ja ejam mežā vai pa noras malu, pirms apsēsties, lai atpūsties, noteikti jāpalūkojas, vai negrasāmies apsēsties uz čūskas, kas izlīdusi saulītē pasildīties. "Kamēr mēs viņu neieraugām un viņa reāli jūt, ka ir drošībā, viņa nekustīgi gulēs." Speciālists norāda, ka odze, sajutusi, ka ir pamanīta, vispirms savilksies cilpā un brīdinoši šņāks. Ja čūska redzēs, ka cilvēks paliek stāvot un negrasās to apdraudēt, viņa vienkārši aizmuks, lai paslēptos kādā alā vai zem celma, stāsta Arkādijs.

Pēc čūskas koduma noteikti jādodas pie ārsta. "Mēs jau nezinām, ir mums alerģija vai nav, un cik spēcīga ir mūsu sirds, arī nervu stress katram mums ir savādāks," uzsver Arkādijs Poppels, norādot, ka nekādā gadījumā nevajadzētu koduma vietu griezt un sūkt asinis ārā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!