Dokumentālā filma "Mana dzimtene dzied", 1960. gads (fragments), režisore Irina Masa.
Filmas kopējais ilgums aptuveni 20 minūtes.
Kā tapa stacija Rīga
Rīgas Pasažieru stacija jeb vienkārši Rīga ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Latvijā, kur sākas visi pasažieru dzelzceļa maršruti un neskaitāmi ceļojumi.
Rīgas dzelzceļa stacija sākusi darboties jau tālajā 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Dinaburgu jeb Daugavpili un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu.
Pirmā stacija bijusi nelielā divstāvu ēka, kas vēlāk pārbūvēta un paplašināta. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā uzcelta pareizticīgo kapela — lūgšanu namiņš par godu cara Aleksandra III un viņa ģimenes brīnumainajai izdīvošanai dzelzceļa katastrofā ieprieksejā gadā.
1896. gadā tika atklāta ātrvilciena Nord-Express satiksme no Parīzes caur Hannoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā. Vairāk par dzelzceļa satiksmi uz "Veco Eiropu" lasiet "Ar vilcienu no Rīgas uz Eiropu jau 150 gadus".
Dzelzceļa stacija vairākkārt pārbūvēta, bet abi pasaules kari izjaukuši vairākas tās uzlabošanas un celtniecības ieceres. Arī 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ.
1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tikuši izstrādāti vairāki projekti, bet 1960. gadā atklāta pirmā stacijas kompleksa kārta, un 1965. gadā tika pilnībā pabeigta arhitektu Vladimira Kuzņecova un Viktora Cipuļina projektētā pasta ēka un starppilsētu kase, kā arī atklāts viens no Rīgas simboliem un satikšanas vietām - stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.
2002.—2003. gadā stacijas ēka, laukums un pulkstenis tika pārbūvēts, un tagad tur atrodas tirdzniecības centrs Origo, bet vecā pasta ēka tika nojaukta 2008. gadā.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no Latvijas Dzelzceļa muzeja mājaslapas, ceļveža "Rīga kājāmgājējiem" un a4d.lv.
