Foto: AFP/Scanpix
Pašreiz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 980 vietas, kas atrodas 160 pasaules valstīs. Šīs vietas vai objekti ataino cilvēka radītus meistardarbus, kā arī unikālus pasaules dabas objektus, kam piemīt īpaša vērtība. Šīs vietas ir jāaizsargā, jo nekas nav mūžīgs. Turpinājumā neliels ieskats UNESCO objektos, kas var iet zudībā.

Karaļu kapenes Kasubi, Uganda


Foto: Shutterstock

Vēl nesen četru Bugandas karaļu kapenes Kasubi bija galvaspilsētas Kampalas galvenais apskates objekts un lepnums. Kasubi apvidū atrodamā Bugandas karaļu kapavieta aizņem aptuveni 30 hektāru lielu teritoriju. Te kalna galā atrodas 1882. gadā celtā Bugandas valdnieku pils, kas kopš1884. gada pārveidota par viņa kapavietu. Kompleksa galvenajā ēkā, kas segta ar kupolu, atrodas pavisam četras kapavietas. Ēka pati par sevi ir arhitektūras sasniegums, ņemot vērā, ka tā celta tikai no organiskiem materiāliem - koksni, niedrēm, salmiem, klūgām un māla javas.

Taču 2010. gada rudenī kapenes dega un to atjaunošanai nepieciešami vairāki miljoni dolāru. Nenodega pilnīgi viss - izdevās saglābt ēkas, kurās reiz dzīvoja karaļu sievas, mātes un bērni, kā arī bundzinieka namu. Par spīti tam, ka apkārtējos namos dzīvo vienkāršie cilvēki, ēkās iespējams ieiet un tās apskatīt. Nedaudz tālāk saglabājusies senā kapsēta. UNESCO iekļāvusi šo objektu Apdraudēto pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Alepo citadele, Sīrija


Foto: Shutterstock

Alepo ir sena un tradīcijām bagāta Sīrijas pilsēta. Šeit īpaši izceļas milzīgā Alepo citade, kas celta kalnā, kas, šķiet, izskatās, kā ar nazi nogriezts. Leģenda vēsta, ka šajā kalnā reiz nakšņojis pravietis Ābrahams. Vairāk nekā 1000 gadus senā citadele ir ievērojamākā būve pilsētā. Cietoksnis ir arī viena no vēsturiski asiņainākajām apkārtnes vietām - te notikušas cīņas ar grieķiem, romiešiem, arābiem, mongoļiem, ēģiptiešiem, krustnešiem, osmaņiem. Par spīti visam - cietoksnis ir visai labi saglabājies.

UNESCO uzņēma citadeli savā pasaules kultūras mantojuma sarakstā vēl 1986. gadā. Taču kopš Sīrijā uzliesmojis pilsoņu karš, gan citadele, gan daudz citu kultūras un arhitektūras pieminekļu atrodas iznīcības draudu priekšā. Jau šobrīd vieni no citadeles vārtiem ir uzspridzināti, cietušas arī ārsienas.

Portobello osta, Panama


Portobello tulkojumā no spāņu valodas nozīmē "skaistā osta". Portobello savulaik dēvēta par skaistāko ostu Latīņamerikā. Vēsturiski Portobello bija spāņu izlaupītās Inku impērijas dārgumu pārkraušanas vieta. Spāņu kolonizācijas ērā te notika visintensīvākā tirdzniecība. Šo ostu izveidojis pats Kristofors Kolumbs, jo vieta bijusi ideāla ostas izveidei. Dārgumus no šejienes sūtīja ar kuģiem uz Spāniju. 18. gadsimtā briti šo ostu sagrāva un izpostīja. Tagad šī ir klusa, mierīga vietiņa, kur tūristi joprojām var apskatīt 16. un 17.gs. fortus, kā arī atjaunoto muitas māju. Laika zobs pamazām dara savu, un senā osta iet postā.

Timbuktu mošejas, Mali


Foto: Shutterstock

Leģendārā Timbuktu ir viena no noslēpumainākajām Rietumāfrikas valsts Mali pilsētām. Kaut arī citā valsts pilsētā Dženē atrodas ārkārtīgi iespaidīgā Lielā Dženes mošeja, tieši Timbuktu trīs mošejas ir ļoti interesantas arhitektūras pētniekiem.

Par visievērojamāko uzskatāma Džingareibera (Djinguereber ) mošeja no XIV gadsimta. Saskaņā ar leģendu - tās veidola autors par darbu saņēmis 200 kilogramus zelta smilšu. Džingareibera mošeja ir visvecākā un visnozīmīgākā no trim pilsētas mošejām. Tā būvēta šim reģionam raksturīgajā sudāniešu arhitektūras stilā - no mālu-dubļu materiāliem. Celtne ir pilsētas reliģiskais un kultūras centrs jau kopš 14. gs. Nokļūt aiz tās iespaidīgajām māla sienām iespējams tikai tad, kad ir nomaksāts īpašais tūrisma nodoklis par Timbuktu apmeklējumu. Taču mālu-dubļu celtniecības materiāli prasa nemitīgu būvju uzraudzīšanu un atjaunošanu, tas tiešām ir milzīgs darbs.

Pamestā pilsēta Hamberstona, Čīle


Foto: Shutterstock
Pamestā strādnieku pilsēta Hamberstona (Humberstone) atrodas Čīlē, Atakamas tuksnesī. Pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja pagājušā gadsimta divdesmitajos līdz četrdesmitajos gados, kad šeit tika ražots salpetris, taču pēc Lielās depresijas tā ražošana vairs nebija izdevīga. 1961.gadā pilsēta palika pilnīgi tukša. Diktatora Pinočeta laikos šeit bija koncentrācijas nometne režīma pretiniekiem. Šeit joprojām ir veikali, dzīvojamās mājas, krogs un pat baseins. Tikai - viss tukšs un izmiris, ja neskaita tūristus, kas šurp "atkūlušies". Kopš 2005. gada pilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Barjerrifs, Beliza


Foto: Shutterstock

Beliza - viena no neskartākajām vietām Centrālamerikā. Smilšu sēkļi, mangrovju meži, piekrastes atoli, lagūnas un barjerrifs ir galvenās Belizas dabas atrakcijas. Barjerrifs ir 297 kilometrus garš - tas ir garākais visā rietumu puslodē - un ir otrais pēc izmēriem pasaulē - tūlīt aiz Austrālijas barjerrifa. Koraļļi, gliemežvāki, dažādas zivis, arī sarkanie krabji, haizivis, bruņurupuči, rajas - te ir viss, kam rifā jābūt. Rifs ir mājoklis daudzām apdraudētām sugām, ieskaitot jūras bruņurupučus, lamantīnus un Amerikas jūras krokodilus. Taču rifa pastāvēšanu apdraud pārmērīgā cilvēka saimnieciskās darbības ietekme un ūdens temperatūras paaugstināšanās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!