Aukstā kara laikā visā pasaulē tika būvētas jaudīgas un tiem laikiem modernas radaru sistēmas. To galvenais uzdevums bija monitorēt situāciju – vai kādas nedraudzīgas valsts lidaparāts neplāno iekļūt pretinieka teritorijā.

80to gadu beigās daļu radaru atslēdza, jo sāka darboties vēl modernākas sistēmas – satelīti, kas veica radaru funkcijas. Radaros esošo elektroniku demontēja un aizveda nezināmā virzienā, bet pašas celtnes palika. Liela daļa no tām pašlaik ir vairs tikai daiļrunīgas drupas, kas atgādina par vēl neseno pagātni.

Latvijā šāds Aukstā kara radars bija Skrundas lokators, ko demontēja kā PSRS ēras norieta simbolu. Savukārt Krievijā un citās bijušās PSRS teritorijās radari joprojām tiek ekspluatēti.

Radars SCR-270



Pirmais ASV uzbūvētais sērijveida radars, ko lika lietā vēl Otrā Pasaules kara laikā. Šie radari kļuva slaveni, kad spēja nepeilēt japāņu lidmašīnas, kas lidoja virs Pērlahārboras. Nelaimīgas apstākļu sakritības dēļ iegūto ziņu nenodeva pareizajās rokās. Pirmie šie modeļa radari ir stacionāri, vēlāk sāka ražot arī mobilos jeb pārvietojamos radarus SCR-2. Stacionāros radarus joprojām vēl var apskatīt ASV nomalēs.

PAVE PAWS


Amerikāņu uzbūvētā raķešu atpazīšanas sistēma PAVE PAWS (Precision Avionics Vectoring Equipment Phased Array Warning System) ir viena no jaudīgākajām, kurās izmantota radaru sistēma, kurā papildus bija iestrādāts vēl arī speciāls antenu tīkls. Masveidā šādas sistēmas sāka ražot 70tajos gados. Atšķirībā no iepriekš radītajiem radariem, kas griezās ap savu asi, šie bija stacionāri, toties ar ļoti jaudīgu signāla raidīšanas un uztveršanas iespēju.  Antena bija nekustīga, toties tā precīzāk varēja raidīt pašu staru, kas varēja aptvert gan lielu izpētes lauku, gan mazus, kustīgus objektus. Šis princips pašlaik darbojas arī uz mūsdienu kuģiem un lidmašīnām.

Sistēmā PAVE PAWS, kas pārklāja visu ASV teritoriju, bija sešas stacijas. Trīs no tām  vairs nedarbojas, bet trīs turpina strādāt. Pašlaik tiek uzraudzīti satelīti un kosmiskās atlūzas. Radari vairs netiek izmantoti militāriem mērķiem.

RAF Stenigot



Radars "RAF Stenigot" bija centrālais radars "Chain Home" radaru sistēmā, kas darbojās Otrā Pasaules kara laikā. Tas atradās Lielbritānijā, Linkolnšīrā. Sistēma uzraudzīja lielāko daļu Lielbritānijas jūras piekrastes teritorijas.
1950tajos gados iekšējo aprīkojumu pilnībā modernizēja. Radars tika pie "šķīvjiem", kas raksturīgas stacijām, kas raida troposfēras slāņos. Tieši tāds pats radars līdz 1980tajiem gadiem darbojās ari NATO sakaru uzturēšanas sistēmā. Nosaukums -" ACE High".

20. gadsimta beigās šādus radarus sāka nojaukt, bet radara "šķīvji" joprojām ir apskatām turpat, kur agrāk atradās radars.

"Duga" jeb "Loks"


Padomju savienībā arī sāka izmantot antenu tīklu, nosaucot to par "Duga" jeb "Loks", kas kā antenu tīkls sniedzās līdz pat horizontam. Šīs sistēmas radari spēja notvert pat starpkontinentālās raķetes ne tikai Eiropas, bet pat ASV teritorijā. Dēļ šim radaram tipiskās klaudzošās skaņas NATO valstīs to iesauca par "Krievu dzeni" jeb "Russian Woodpecker".
No 1970. līdz 1980. gadam uzbūvēja trīs šāda tipa stacijas. Objektam bija augstākās slepenības statuss. Vienīgais šāds objekts, kas mūsdienās vēl ir apskatāms, atrodas netālu no Černobiļas AES drupām. Tā nosaukums ir "Duga – 1", tā antenas un kopējais konstrukcijas stāvoklis tiek vērtēts kā izcili labi saglabājies.

Teufelsberg



"Velna kalns" Rietumberlīnē ir mākslīgi veidots uzbērums, kas zem 75 miljoniem kubu zemes slēpj kara laikā tur atstātās pilsētas drupas.
ASV Nacionālās drošības aģentūra uzbūvēja uz šī pakalna jaudīgu radiolokatora staciju, no kuras novēroja Austrumberlīni un citas PSRS ietekmes teritorijas. Amerikāņi to dēvēja par "The Hill" ("Pakalns"). Runā, ka tieši šis objekts bija viens posms globālajā radionovērošanas sistēmā "Ešelon" (ECHELON).

Pēc Berlīnes sienas nojaukšanas radiolokators zaudēja savu darbības jēgu, tika demontēts un aizvests uz ASV. Ēkas stāv neskartas, pašlaik tajās nekas nenotiek. Laiku pa laikam tās apseko vēstures entuziasti, kas nāk klajā ar "sensacionāliem paziņojumiem".

White Alice



"White Alice Communications System", kas vēlāk tika pārdēvēts īsi "White Alice" ir savam laikam (1960. gads - 1980to gadu beigas) superjaudīga sistēma. Tas galvenais uzdevums bija apkalpot Kanādā, ASV Aļaskā un ASV ziemeļaustrumos izvietotos radarus, kas uztvēra padomju raķetes.

"Baltā Alise" sastāvēja no 31 objekta, lielākā daļa atradās Aļaskā. Tās darbībā izmantoja tolaik vismodernākās tehnoloģijas – sākot no mikroviļņu līdz pat troposfēras slāņu raidītājiem.
Daži no "Baltās Alises" objektiem tika izmantoti civiliem mērķiem – ar to palīdzību sazinājās Aļaskas iedzīvotāji. Kad sāka attīstīties satelītsakari, tas vairs nebija aktuāli.

DYE-2



Stacija DYE-2 atrodas Grenlandē. 60 šāda tipa stacijas bija iekļautas "Distant Early Warning Line" sistēmā, kas spēja uztvert pirmos palaistu raķešu signālus. DYE-2 sāka būvēt 1950tajos gados. Katras stacijas diametrs bija 20 metri, uz tās atradās radars AN/FPS-30, kas strādāja 600 MHz diapazonā. Katrai stacijai bija izbūvēta sava palaišanās un nolaišanās josla. Personālu un aparatūru uz staciju piegādāja lidaparāts "Lockheed C-130 Hercules". Mūsdienās DYE-2 ir pamesta un vairs netiek izmantota.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!