Foto: Publicitātes foto

Arī mūsdienās vēl sastopamas skarbas, nepieradinātas un mežonīgas "saliņas", kur cilvēki joprojām dzīvo ciltīs pirmatnējos apstākļos. Kuras no tām ir visvaldzinošākās, stāsta izdzīvošanas instruktors Heizens Odels, kura vadītais raidījums ceturtdienās skatāms National Geographic kanālā.

Inuīti

Foto: Publicitātes foto

Inuīti jeb eskimosi ir Grenlandes pamatiedzīvotāji. Kad šie aukstuma rūdītie ļaudis dodas medībās, viņi ceļ iglas - pagaidu mājas no sniega un ledus. Pārtiek no nomedītajiem ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tā kā Grenlande atrodas aiz Ziemeļu polārā loka, inuītu ikdienas dzīve rit patiešām skarbos apstākļos, saskaņā ar dabas likumiem. Grenlandē nav ne ceļu, ne dzelzceļu, un nokļūt tur var vien ar lidmašīnu vai kuģi, tāpēc galvenais pārvietošanās līdzeklis ir suņu pajūgi.

Bušmeņi

Foto: Publicitātes foto

Bušmeņu ciltis dzīvo Namībijas tuksnesī un pārtiek no savvaļas augiem un nomedītajiem dzīvniekiem. Ģenētiskā ziņā bušmeņi varētu būt senākā tautas pasaulē, jo bušmeņu vīriešiem konstatēta pati pirmatnējākā Y hromosomas versija no visām, kādas atrastas dažādām tautām. 

Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka gandrīz nemainīga kultūras forma bušmeņu apdzīvotajā apvidū eksistējusi jau aptuveni 30 tūkstošus gadu.

Huaorani

Foto: Publicitātes foto

Huaorani cilts mīt Ekvadorā, Amazones lietus mežos, jau vismaz tūkstoti gadu. Šai ciltij, kas pārtiek no medniecības un savvaļas augiem, līdz pat 1956.gadam nebija nekādu kontaktu ar pārējo pasauli. 

Ja esi piedzīvojumu kārs ceļotājs, vari paciemoties pie šiem iezemiešiem! Tas prasīs 45 minūšu braucienu ar helikopteru no Ekvadoras galvaspilsētas Kito, bet vēl neliels attālums būs jāpārvar ar kanoe laivu, jo uz turieni ceļi nav izbūvēti.

Rietumu Mongolijas kazahi

Foto: Publicitātes foto

Altaja kalnu rajonos dzīvojošajām Rietumu Mongolijas kazahu ciltīm joprojām ir gandrīz tāds pats dzīvesveids kā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. 

Interesanti, ka jau gadsimtiem, lai iegūtu pārtiku, viņi izceļ no ligzdas jaunas kalnu ērgļu mātītes un pieradina tās, bet pēc tam ņem līdzi medībās. Kad mednieki zirgu mugurās vajā medījumu, viņi traucas tā virzienā, un tad palaiž vaļā ērgli. Ja tam neizdodas tikt pie laupījuma, tiek palaists nākamais plēsīgais putns. Medības norisinās ļoti skarbos laikapstākļos, vairākas dienas jājot zirga mugurā pa kalnainu apvidu mīnus 40 grādu temperatūrā.

Zālamana salu iedzimtie

Foto: Publicitātes foto

Klusā okeāna dienvidrietumos, vienā no Zālamanu salām izskatās kā paradīzē, bet izdzīvot tur nav viegli - vietējie ļaudis medī un pārtiek gandrīz tikai no haizivju gaļas. 

Uzturā viņi lieto arī kokosriekstu krabjus, taču mielojas tikai ar pieaugušiem īpatņiem, lai uzturētu šīs populācijas ilgtspējīgumu. Liels kārums iezemiešiem ir žāvēti maizes koka augļi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!