Itālija izlietos divus miljonus eiro no neplānotiem izdevumiem Pompeju glābšanai, jo plūdu dēļ senās pilsētas mūri sākuši brukt.
Nesenajās spēcīgajās lietusgāzēs cietušas vairākas ēkas, tostarp Venēras un Romas templis.
Vēsturiskajai pilsētai nodarītie postījumi lika Eiropas Savienībai (ES) un Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) mudināt Itāliju aktīvi rīkoties.
Itālijas kultūras ministrs Dario Frančeskini apliecināja ES, ka "Itālija rūpējas par Pompejiem gan ārkārtas situācijās, gan ilgtermiņā".
79.gadā Pompeji tika iznīcināti Vezuva izvirdumā. Pilsētu pārklāja bieza pelnu kārta, tāpēc saglabājušās tās ēkas.
Pompeji ir starp pasaules lielākajām arheoloģiskajām bagātībām un ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, taču daudzu gadu garumā palēnām bojājas.
Katru gadu seno pilsētu apmeklē aptuveni 2,5 miljoni tūristu. Neapolei tiek pārmests, ka, neskatoties uz lielajiem ieņēmumiem no tūrisma, tā nepietiekami rūpējas par vēsturisko vietu.
Lai arī no ES fondiem pieejamas ievērojamas naudas summas Pompeju uzturēšanai, tā ne vienmēr tiek uzreiz likta lietā. Itālijas mediji vaino valdības gauso rīcību un birokrātiskos šķēršļus, kas traucē laikus parūpēties par seno pilsētu.
