Piektdien, 27.martā, pulksten 11.00 Sporta Manēžā Rīgā durvis vērs pasaulē lielākā ceļojošā izstāde par okeāna leģendu "Titāniku". Izstādes prezentācija medijiem notika jau ceturtdien, 26. martā, un viens no izstādes autoriem Deivids Lorenss (David Lawrence), White Star Line artefaktu kolekcionārs, Delfi.lv pastāstīja, ka atradis informāciju par pasažieri vārdā Neitans Goldsmits, kurš dzimis Latvijā.

Neitans Goldsmits esot dzimis 1871. gadā Kreicburgā (mūsdienās Jēkabpils vai Krustpils). Vēlāk Goldsmits dzīvojis Dienvidāfrika, bet 40 gadu vecumā ar Titāniku devies uz Filadelfiju Pensilvānijas štatā. Tiek pieņemts, ka Goldsmits gājis bojā jūrā, jo mirstīgās atliekas nav atrastas vai identificētas. Neitans braucis 3. klasē. "Izstādes veidotāji būs pateicīgi, ja kāds, kuram ir informācija par Goldsmitu vai viņa ģimeni, ar viņiem sazināsies," teica Deivids Lorenss.

Vērienīgākā izstāde par Titāniku pasaulē

Foto: Publicitātes foto

"Rīgā viesojas viena no vēsturiski bagātākajām izstādēm par Titāniku," stāsta izstādes projekta vadītāja Inga Kadeka. "Izstādi veido 15 galerijas, kurās apmeklētāji varēs iepazīties gan ar materiāliem par kuģa būvēšanu un vēsturnieku atklātajiem faktiem par tā traģisko bojāeju, gan arī iejusties vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē – lielākā daļa galeriju veidotas atbilstoši Titānika interjeram un ļauj izbaudīt tā laika gaisotni, izdzīvot notikumus un uzzināt pasažieru stāstus."

Katrs apmeklētājs, dodoties aplūkot ekspozīciju, saņems iekāpšanas karti. Vienu tās pusi rotās Titānika rēderejas White Star Line emblēma, bet otrā būs atrodama informācija par kādu no kuģa pasažieriem. Galerijā, kas veltīta kuģa piemiņai, katrs varēs uzzināt "sava pasažiera" likteni.

Rūpīga iepazīšanās ar ekspozīciju aizņem aptuveni 80 minūtes. Izstādē strādās arī divi fotogrāfi, un apmeklētājiem būs iespēja nofotografēties uz kuģa priekšgala vai pie Lielajām kāpnēm – sabiedriskās dzīves centra. Izstādes noslēgumā katrs varēs šo fotogrāfiju iegādāties. Izstādē būs arī pavadošie gidi un audio gidi latviešu, angļu un krievu valodā. Būs iespēja pieteikties grupu apmeklējumiem, notiks dažādi pasākumi, varēs iegādāties suvenīrus.

Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz Titānika vai tā līdzinieka – kuģa Olimpija (Olympic), līdz ar to šī ir reta iespēja iepazīt dzīvi uz lielā kuģa, pirms tas nogrima okeāna dzelmē. Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojošie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997.gada filmas, kuru vidū ir arī leģendārā briljanta Okeāna Sirds kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo Di Kaprio tērpi.

Izstādē redzami artefakti pieder Lielbritānijas uzņēmumam White Star Memories, kas ir lielākais ar Titāniku saistīto objektu kolekcionārs pasaulē. Artefaktu vidū ir pastkarte, ko otrās klases pasažiere Mariona Raita (Marion Wright) nosūtīja brālim 11.aprīlī – dienā, kad Titāniks atradās Kvīnstaunas ostā Īrijā – savā pēdējā pieturā pirms liktenīgās sadursmes. Tāpat tur apskatāma sērkociņu etvija, kas tika iegādāta uz Titānika esošajā bārddziņu salonā laikā, kamēr kuģis vēl atradās Sauthemptonas ostā un bija pieejams publikai. Eksponātu vidū ir arī pārtikas karte maltītei A La Carte restorānā – pamatmaltītes bija iekļautas biļešu cenā, bet pusdienošana šajā restorānā bija par papildu samaksu. Izstādē esošais talons ir vienīgais pasaulē zināmais, kas pieejams kolekcionāriem pēc kuģa avārijas. Eksponātu vidū ir arī tā laika smalkākais porcelāns, leģendārā vācu mīksto lācīšu ražotāja Steiff izgatavotais piemiņas lācītis Titānikā bojā gājušo bērnu piemiņai un ļoti daudz citu vērtīgu eksponātu.

"Izstāde uz Latviju tika atvesta vairākās kārtās, kopumā ar 22 kravas auto. Mazāk nekā mēneša lakā, organizācijā un būvniecības darbos strādājot aptuveni 100 cilvēkiem, sporta manēžas stadions tika pārvērsts elpu aizraujošā piedzīvojumā. Šī izstāde neapšaubāmi ir viena no lielākajām, kas Latvijā jebkad viesojusies," stāsta Inga Kadeka.

Izstādi Latvijā organizē SIA Delfi Entertainment, promoteris Lauri Laubre (Igaunija) un projekta vadītāja Latvijā Inga Kadeka. Izstādes eksponāti pieder Lielbritānijas uzņēmumam White Star Memories, kas ir lielākais ar Titāniku saistīto objektu kolekcionārs pasaulē.

Pieaugušajiem biļete ieejai izstādē izmaksās 13,95 eiro, bērniem 7,95 eiro. Studentiem un pensionāriem biļetes cena būs 9,95 eiro. Pieejamas arī ģimenes biļetes par 29,95 eiro (2 pieaugušie un 1 bērns) vai par 39,95 (2 pieaugušie un 2 – 5 bērni).

Tā būs apskatāma trīs mēnešus, katru dienu no plkst. 11.00 līdz 20.00.

Interesanti fakti par Titāniku

Foto: Publicitātes foto

Lai gan Titāniks atpazīstamību ieguva kā Eiropas un Amerikas bagāto un slaveno cilvēku pārvadātājs, kuģis milzu kuģis tika būvēts citiem nolūkiem. Pirmkārt, britu un amerikāņu pasta pārvadāšanai, tādēļ tā pilnais nosaukums ir Karaliskais pasta kuģis Titāniks (Royal Mail Ship Titanic). Otrkārt, lai pārvadātu kravu un saldētu gaļu, jo tajā laikā Eiropa nespēja saražot pietiekami daudz gaļas, lai apmierinātu savas vajadzības. Un, treškārt, kuģa uzdevums bija pārvadāt pirmās klases pasažierus ar luksusa ērtībām, otrās klases pasažierus lieliskā komfortā, un trešās klases pasažierus ar lielu ekonomiju. Bija arī ceturtais iemesls - lai aizstāvētu Lielbritānijas valsts godu, karogam plīvojot kuģa mastā. Lai gan Titāniks piederēja Amerikas biznesam, kuģis tika būvēts britu zemē, darbināts ar britu ierīcēm, vadīts ar britu apkalpi, kā arī publika to uztvēra kā Lielbritānijas kuģi. 

Titānika garums sasniedza 269,1 metrus,. Kuģa iegrime 10,5 metrus. Tā svars bija 52310 tonnas. Uz kuģa klāja liktenīgā brauciena laikā atradās 1316 pasažieru: 325 pirmajā, 285 otrajā un 706 trešajā klasē. Laikā, kad kuģis grima, tā apkalpē strādāja 885 cilvēki, sadalīti trīs nodaļās: klāja departaments ar 66 cilvēkiem, 325 cilvēku dzinēju departamentā, 494 cilvēku pārtikas apgādes un klientu servisa departamentā. Šajā sarakstā nav iekļauti astoņi cilvēki no kuģa apkalpes, kas tehniski bija no citas kompānijas un ceļoja ar otrās klases biļetēm.

Kuģis būvēts kompānijā Harland and Wolff, savā Kvīnslendas rūpnīcā Belfāstā, Īrijā. Tas piederēja Oceanic Steam Navigation Company, kas sabiedrībā tika dēvēta par White Star rēdereju, jo uzņēmuma karogu rotāja balta zvaigzne. 

Kompānijas kuģu nosaukumi "Olimpija", " Titāniks" un "Gigants" nāk no grieķu mitoloģijas. Senie grieķi uzskatīja, ka visums ir radījis dievus, nevis otrādi. Jaunākā dievu paaudze, ko radījusi māte Zeme, bija Titāni. No šī vārda radies kuģa nosaukums. Ironiskā kārtā arī senajā mītā titāniem neveicās – viņiem uzbruka un tos sakāva pašu bērni.

Presē Titāniks tika atspoguļots kā "praktiski nenogremdējams" kuģis. Šāds atspoguļojums nebija nekas jauns – jau desmitiem gadu kuģiem bija ūdensnecaurlaidīgi nodalījumi, lai ierobežotu applūšanas iespēju nelaimes gadījumā, tāpēc prese šādu frāzi jau gadiem lietoja kā pašu par sevi saprotamu. Pēc Titānika nogrimšanas, stāsts par šo traģēdija kļuva par vienu no mūsdienu leģendām, un sākotnējā raksturojuma "praktiski nenogremdējams" vietā tika teikts vienkārši "nenogremdējams", lai tādējādi vēl asāk izceltu šī stāsta morāli. 

Titāniks izbrauca no Sauthamptonas Anglijas dienvidos 1912.gada 10.aprīļa pusdienlaikā. Ņujorkā kuģa ierašanās tika paredzēta 15.aprīlī. Pa ceļam kuģis piestāja Šerburgā Francijā, lai uzņemtu pasažierus no Eiropas kontinentālās daļas, kā arī Kvīnstaunā (tagad Koba) Īrijā, lai uzņemtu pastu un papildus pasažierus, pārsvarā emigrantus, kas devās uz ASV.
Lai gan par galveno iemeslu, kāpēc Titāniks nogrima, tiek uzskatīts tas, ka "Titāniks uzskrēja aisbergam", patiesībā grimšana notika dažādu apstākļu sakritības rezultātā. 

Faktori, kas noveda Titāniku pie grimšanas bija: ātrums un leņķis, ietriecoties aisbergā, ūdens temperatūra, tērauda korpusa un kniežu kvalitāte 1912.gadā, ledus lauka neierastā atrašanās vieta attiecīgajā gadalaikā, kniežu skaits un izvietojums kuģa korpusa sešos priekšējos nodalījumos, kā arī apkalpes darbinieku zināšanas. Lai gan Titāniks ietriecās aisbergā, ja nebūtu šo notikumu ķēdes, kas noveda līdz to konkrētajām izpausmēm, kuģis,visticamāk, nebūtu nogrimis. Iespējams, vārds "neveiksme" varētu būt visprecīzākais skaidrojums kuģa nogrimšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!