Vecākais ozols Francijā atrodas neliela zemnieku ciemata Aluvillas - Belefosas (Allouville-Bellefosse) centrā, Normandijā. To parasti apmeklē gan tūristi, gan svētceļnieki, jo lielā koka dobumos ierīkota neparasta kapela.
Šis tiek uzskatīts par Francijas vecāko zināmo koku, un tiek lēsts, ka ozols ir aptuveni 1000 līdz pat 1200 gadu vecs, teikts ciema mājaslapā Allouvillebellefosse.com. Tas piedzīvojis gan krusta karagājienu sākšanos, gan Saules karaļa laikus, gan Franču revolūciju, Napoleona slavu un norietu, abus pasaules karus un vēl daudz ko citu, bet joprojām ir dzīvs un aug savā vietā. Ir gan arī zinātnieki, kas apgalvo, ka ozols ir daudz jaunāks – aptuveni 800 gadu vecs.
Ozola dobumā atrodas kapela ar divām telpām - Miera Dievmātes (Notre Dame de la Paix) un Vientuļnieka celle (Chambre de l'Ermite). Tās abas izbūvētas 1669. gadā, kad pusmūža vecuma ozolā (aptuveni 400 – 500 gadu vecā) iespēris zibens, izveidojot milzīgu dobumu tā centrā. Koks tomēr pēc trieciena izdzīvojis, un vietējie mācītāji nolēmuši tajā izveidot citādu, nekur neredzētu svētvietu. Interesanti, ka Franču revolūcijas karstumā koks gandrīz ņēmis nelabu galu, jo bariņš aizgrābtu franču revolucionāru jūtu uzplūdā gribējuši iznīcināt visu pagātnes varu simbolizējošo un jau bija sataisījušies nodedzināt un nocirst arī sirmo ozolu. Tomēr vietējie aši apķēruši, ka tā tomēr nav laba doma, jo koks glabā arī senas leģendas un pavisam citas idejas, ne tikai monarhijas vēsturi, teikts Atlasobscura.com.
Mūsdienās ik gadu šajā kapelā notiekot divas mesas. Svētnīcā var nokļūt pa vītņu kāpnēm, kas aptinušās vecā ozola stumbram. Tā kā kapela veltīta svētajai Dievmātei, tad visvairāk svētceļnieku pie tās pulcējas 15. augustā, Marijas debesbraukšanas dienā.
