Savulaik te pletušies lietusmeži. Kad šīs teritorijas nolemts apstrādāt, trīsdesmit metrus augstos kokus tika nolemts nenocirst. Vietējie baobabu sauc par Meža māti . Sešas baobabu sugas, kas aug Madagaskarā, atzītas par endēmiskām.
Pasakaini skati uz baobabu aleju paveras saulrietā. Baobabi lieliski piemērojušies karstam un sausam klimatam. Šo spocīgo koku resnais stumbrs ir īsta ūdens cisterna un var uzkrāt līdz 300 litriem ūdens.
Kā stāsta leģenda, baobabus malagasiem dāvinājis dievs, bet skaudīgais velns tos apgriezis ar saknēm uz augšu, lai varētu par to skaistumu priecāties arī būdams ellē. Tiešām - kad kokiem nav lapu, to zari atgādina saknes.
Baobabu dēvē par dzīvības koku, tas sastopams arī kaimiņos - Āfrikas savannās, kur sniedz patvērumu no karstās saules. Tā lapas, kas ir bagātas ar C vitamīnu, tiek izmantotas gan gastronomijā, gan farmācijā.
Par Lemuru un baobabu zemi dēvētā Madagaskara jeb Lielā sala neapšaubāmi ir Āfrikas krāšņākā sala. Pirms 165 miljoniem gadu sala atdalījās no kontinenta, dodot iespēju evolūcijai radīt vienu no dīvainākajām dzīvnieku un augu valstīm uz planētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
