Foto: Reuters/Scanpix
Ziemeļblāzmas parādīšanos ir grūti paredzēt, senos laikos to pat saistīja ar dažādām mistiskām lietām un pareģojumiem. Visbiežāk polārblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā. Šogad 30. septembrī un 2. oktobrī šī dabas parādība novērota Norvēģijas ziemeļu ciema Mestervikas apkaimē. Jāpiebilst, ka pašlaik ziemeļblāzmu sezona Norvēģijā ir tikko sākusies.

Kāvi jeb ziemeļblāzma ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām. Ziemeļblāzma tiek dēvēta arī par "Aurora borealis" ziemeļu puslodē, par "Aurora australis" dienvidu puslodē.

Savukārt debesīs virs Ziemeļamerikas kontinenta un Austrālijas šonakt novērota reti krāšņa parādība – sarkanais jeb "asiņainais" Mēness. 

Tas tādēļ, ka šajās vietās bija vērojams pilnīgs Mēness aptumsums, kad Zemes pavadoņa disks ir sarkans un košs. Mēness aptumsums notiek tad, kad Zeme atrodas starp Sauli un Mēnesi, kurš ieiet mūsu planētas ēnā.

ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde jeb NASA piedāvā ikvienam sekot līdzi Mēness pārvērtībām interneta tiešraidē.

Protams, abas šīs parādības vislabāk vērot pilnīgi tumšās vietās, ārpus pilsētām. Vairāk par gaismas piesārņojumu un tumšajiem parkiem pasaulē lasiet šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!