Bieži vien runājot par vienu no Latvijas lielākajiem lepnumiem - Dziesmu un Deju svētkiem, mēs aizmirstam (vai nezinām), ka UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti Baltijas Dziesmu un Deju svētki. Tādēļ šis nav tikai Latvijā piedzīvojams unikāls pasākums - dziedāšanā un dejošanā mums pievienojas arī Igaunija un Lietuva. Turklāt svētku līdzības ir pārsteidzošas!
Ik pēc pieciem gadiem, jūlijā, Tallinā sabrauc kori un deju kolektīvi no visas valsts, lai piedalītos Igaunijas Dziesmu un Deju svētkos. Scenārijs ir līdzīgs kā Latvijā: vienā nedēļas nogalē notiek gan lielais deju, gan dziesmu koncerts. Dziesmu un deju svētki tiek iesākti ar svētku dalībnieku parādes gājienu no Tallinas centra līdz Dziesmu svētku estrādei. Festivāla iespaidīgākā daļa ir dziesmu koncerts, kurā kopumā var piedalīties līdz pat 30 000 dziedātāju. Tomēr lielākais dziedātāju skaits, kas vienlaicīgi atrodas uz Tallinas Dziesmu svētku estrādes, ir apvienotajā koru koncertā, kurā uz estrādes kāpj 18 000 cilvēku. Paralēles ar Latviju var vilkt arī lielajā deju koncertā, kuram katru reizi ir noteikta tēma un kurā igauņu dejotāji "Kalev" centrālā stadiona laukumā ar savām dejām veido dažādus rakstus. Arī šeit uz Dziesmu un Deju svētkiem tiek tikai labākie kori un deju kolektīvi, kuriem jāiztur sīva konkurence.
Igaunijā pirmie Dziesmu svētki notika pat par 4 gadiem ātrāk kā Latvijā - 1869. gadā, Tartu. Jau no 1950. gada šie svētki tiek organizēti regulāri, ik pēc 5 gadiem. Arī Igaunija sevi dēvē par "dziedošo tautu", jo tradicionālās dziesmas ir spēlējušas nozīmīgu lomu nacionālajā atmodā, 1988. gada "Dziedošajā revolūcijā" un neatkarības atgūšanā.
Nākamie Igaunijas Dziesmu un Deju svētki notiks 2014. gadā no 4. - 6. jūlijam. Vairāk informācijas meklējiet oficiālajā svētku mājaslapā.
Dziesmu un Deju svētki tiek svinēti arī Lietuvā, kur tie notiek ik pēc 4 gadiem. To pirmsākums meklējams 1924. gadā, kad Kauņā norisinājās pirmā "Dziesmu diena", kurā piedalījās 86 kori ar vairāk kā 3000 dziedātājiem. Šobrīd Lietuvas Dziesmu un Deju svētki notiek ik pēc 4 gadiem galvaspilsētā Viļņā. Jau no 1994. gada uz šiem svētkiem Viļņā sabrauc lietuvieši no visas pasaules, lai kopīgi rūpētos par savu kultūras mantojumu. Tādēļ arī 1994. gadā svētki ieguva nosaukumu "Vispasaules lietuviešu Dziesmu un Deju svētki". No 2003. gada katriem svētkiem tiek piešķirts īpašs vadmotīvs. Lielais noslēguma deju koncerts notiek "Žalgiris" stadionā un tajā piedalās aptuveni 9000 dejotāju, kuru dejas lielajā laukumā veido dažādus rakstus. Dziesmu svētku noslēguma koncerts notiek Viļņas Vingis parka brīvdabas estrādē, un tajā piedalās aptuveni 15 000 dziedātāju no vidēji 400 koriem.
Nākamie Lietuvas Dziesmu un Deju svētki notiks 2014. gadā no 2. - 6. jūlijam. Sīkāku informāciju meklējiet oficiālajā svētku mājaslapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
