Sala, kā jūras ieskauts zemes placis, parasti tiek asociēta ar eksotiku un tālām zemēm. Nemērojot vairākus tūkstošus gaisa kilometru, paviesoties uz salas un saņemt nelielu eksotikas devu var arī tepat mūsu kaimiņvalstī – Igaunijā.

Sāremā ir lielākā Igaunijas sala, kas ir zināma kā laba atpūtas vieta ar unikālu dabu un daudziem brīnišķīgiem dabas skatiem. Sāremā ir spējusi saglabāt sev piemītošo unikalitāti atrašanās vietas un izolētības dēļ. Uz salas vēl aizvien ir atrodami akmens nožogojumi un mājas ar salmu jumtiem, salas iedzīvotāji vēsturiski ir izkopuši sava tautas tērpa izskatu un spējuši saglabāt sev raksturīgo dialektu, kurš tiek izmantots līdz pat šim brīdim. Sāremā salu vislabāk raksturo tās simboli – kadiķi, dolomīts, vējdzirnavas un slavenais vietējo iedzīvotāju brūvētais alus.

Vēsture

Sāremā teritorija apdzīvota jau vismaz astoņus tūkstošus gadu. Senās cīņas par brīvību uz salas beidzās jau 1227. gadā, kad vācu un dāņu krustneši to iekaroja. Vācu okupācija ilga līdz pat 1559. gadam, kad salu pārdeva Dānijas karalim. No 1645. līdz 1710. gadam Sāremā bija Zviedrijas varā. 1710. gadā, Ziemeļu kara laikā, sala kļuva par daļu no cariskās Krievijas karaspēka. Kā stratēģiski svarīga vieta, Sāremā bija kā kaujas lauks gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. No Padomju diktatūras sala tika atbrīvota tikai 1991. gada augustā.

Dabas bagātība

Uz salas valda viegls jūras klimats un tās augsne ir bagātīga ar kaļķi. Sāremā ir ļoti krāšņa flora un fauna, uz salas ir atrodami vīngliemeži, pļavās var novērot retas tauriņu sugas un aplūkot skaistas orhidejas. Katru gadu salā apmetas daudzi gājputni, arī aizsargātās sugas. Pie Kaali atrodas lielākais meteorīta krāteris Eiropā.

Apskates vietas

No daudzajām apskates vietām Sāremā obligāti vajadzētu apskatīt - Anglas vējdzirnavu kalnu, Mustjala klinti, 17. gadsimtā būvētu zvanu torni un Maasi pilsdrupas. Vlajala, kas ir vecākā baznīca uz salas, būvēta 13. gadsimtā.

Maize

Sāremā ir slavena ar savu saldskābmaizi, kaut gan salinieki ir iecienījuši arī melno rudzu maizi, un nav starpības – vai maize cepta mājās, vai pirkta veikalā uz salas. Salinieki ir spējuši saglabāt senās maizes cepšanas tradīcijas un mūsdienās uz salas darbojas divas lielākās ceptuves - AS Saare Leib and OU Karja Pagariari.

Alus

Salinieki jau vēsturiski ir zināmi kā lieliski alus brūvētāji un vēl lieliskāki alus dzērāji. Mājās brūvētā alus tradīcijas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām, tas tiek gatavots no iesala, rauga un apiņiem.
Vējdzirnavas

Lai gan daudz vējdzirnavu uz salas vairs nav atrodamas, tās tik un tā tiek uzskatītas par Sāremā salas ainavas simbolu. Senākos laikos vējdzirnavas tika būvētas no akmeņiem augstās vietās, jāpiemin, ka vecākais vējdzirnavu būvēšanas vieds ir raksturīgs tieši Rietumigaunijas salām. Lai gan uz Sāremā salas ir saglabājušās tikai vējdzirnavu drupas, daudzi iedzīvotāji jau ir uzsākuši vējdzirnavu renovāciju, jo tā ir neatņemama sāremiešu kultūras daļa.

Izmantoti "saaremaa.ee" publicētie materiāli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!