Velna kancele ir milzīgs, plakans klintsbluķis Finničas (Finnich) aizā Skotijā. Leģenda vēsta, ka pie šī akmens velns noturējis sapulces saviem sekotājiem. Aizā var nokļūt pa apsūnojušiem un stipri slideniem 300 gadīgiem pakāpieniem. Šī ir dīvaina vieta, kur, kā apgalvo vietējie, valda īpaši maģiska aura, jo jau pirms diviem līdz trim tūkstošiem gadu to par tikšanās un rituālu vietu līdzīgi kā slaveno Stounhendžu izmantojuši druīdu priesteri – seno ķeltu reliģiskie vadoņi.
Fotogrāfs Džons Maksporans aizu šogad iemūžinājis dažādos gadalaikos un diennakts stundās. Viņš noķēris arī īso brīdi, kad desmit minūtes no rīta aizā redzams saules stars. Tikai vienu nedēļu gadā – agros maija rītos – Finiča aizā saule iespīd tā, ka tajā kļūst gaišs, pārējā laikā to ieskauj krēsla. Agrākā pavasarī saule ir pārāk zemu, lai iespīdētu aizā, savukārt vēlāk tā ir par augstu. Tā kā aizas sienas dažviet ir pat 100 metru augstas, un tā dažviet ir tikai nepilnu metru plata, saules gaismas radītais efekts ir maģisks.
Interesanti, ka šī nemaz nav plaši pazīstama tūrisma vieta, lai arī atrodas visai tuvu Glāzgovas – Lohlomondas ceļam un saistīta ar vēsturiskiem notikumiem. Daudzie ceļotāji, kas brauc pa tiltu dažu simtu attālumā no tās, nemaz nezina par maģisko vietu dziļi lejā. To slēpj koki un akmeņi, kā arī tur nav speciālu norāžu, kā no stāvlaukuma pa taku nokļūt lejā. Drošākais ceļš kā aizu atrast, ir pajautāt ceļu vietējiem.
Tomēr tie, kam izdodas atrast 300 gadu vecās kāpnes, kas ved pa šauro plaisu klintī, nokļūst maģiskā vietā. Stāvot aizas dibenā, klusums ir visaptverošs, pilsētniekiem tas var šķist pat spocīgs, savā Flickr kontā, aprakstot fotogrāfijas, stāsta Maksporans.
Lielais, plakanais akmens aizas vidū tiek dēvēts par Velna kanceli, tomēr tā ir sena druīdu svētvieta – altāris un, visticamāk, kristieši, lai mazinātu senās ķeltu kultūras un tradīciju ietekmi, to sasaistījuši ar elles valstību.
Netālu no Velna kanceles atrodas arī ūdenskritums. Kā iesaka portāla Tripadvisor lietotāji, labākais apģērbs, lai dotos aizā, ir hidrotērps, jo ūdens, kas tajā ieplūst, ir ledus auksts, bet, ja grib apskatīt visu, kas atrodas aizā, bez iekāpšanas ūdenī neiztikt. Leģenda vēsta, ka upe tek cauri kalnam, kura klintsakmeņus velns ar asti pāršķēlis uz pusēm. Upes gultnē daudzviet ir arī sarkans smilšakmens, dažviet tās ūdens iekrāsojas sarkans, kas, protams, veicinājis dažādu mītu un leģendu rašanos.
Tā kā aiza ir tik dziļa, tajā ir noteikts mikroklimats – vasarā tur ir auksti, bet ziemā upe nesasalst. Tomēr upes ūdens, kas ieplūst no ārpuses, vasaras laikā ir nedaudz siltāks par gaisu aizā, tādēļ no tās bieži paceļas migla – to, ņemot vērā leģendu apvīto vietu, protams, dēvē par sātana elpu.
Šī vieta iemūžināta arī filmā "Ērglis" (The Eagle). Tā redzama cīņu epizodē, kad romiešu leģions cenšas iekarot skotu zemes. Leģenda vēsta, ka romieši aizā tika iesprostoti un apkauti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
