Dzīvie tilti Indijā, kas turpina augt vēl simtiem gadu pēc 'uzcelšanas'

Tilti tiek arī atjaunoti un celti no jauna mūsdienās – vietējās Khasu cilts ļaudis nostiepj vīģes saknes pāri upei vai aizai, un daba pati paveic pārējo. Saknes gan nostiprina ar turpat augošu palmu stumbriem, no kā veidots tilta karkass, un pie tā saknes pašas ar laiku pieķeras un apvijas apkārt. Lai tiltus nostiprinātu, tiek lietoti arī sausi zari, akmeņi un citi turpat atrodami objekti. Tilta "celtniecībai" var būt nepieciešami pat 15 gadi, kamēr saknes pilnībā izaug un tas ir lietojams. Tomēr darbs un gaidīšana ir tā vērta – jo labvēlīgu laika apstākļu gadījumā, šādus tiltus varot izmantot simtiem gadu. Turklāt tie ir dabai draudzīgi, veselīgi un ar laiku kļūst tikai biezāki un drošāki, teikts India9.com tiltu aprakstā.

Garākais zināmais sakņu tilts ir 50 metru garš. Ir atrasti un zināmi arī daži dubultie tilti –divstāvīgi vai divi paralēli esoši ceļi. Vietējie no šīm vīģu koku saknēm veido arī citas struktūras – piemēram, dažos ciemos ir šādi "audzētas" platformas, kur var sēdēt un vērot futbola spēli.

Čerapundži, kuras apkaimē šādi tilti džungļos ir visai izplatīt, ir neliela pilsēta, kas atrodas Indijas ziemeļaustrumos, Megalajā. Šī tiek uzskatīta par pasaules mitrāko vietu, jo tā vidēji gadā saņem 10,820 milimetrus nokrišņu.

Megalaja nosaukums nozīmē "mākoņu mītne". Protams, mākoņi ir skaisti, bet, kā zināms, tie veidojas no iztvaikojuša ūdens un bieži arī nolīst atpakaļ uz zemes. Megalaju ieskauj gleznaini kalni un biezi meži, bet tajos slēpjas straujas, ūdeņiem bagātas upes un ūdenskritumi. "1861. gada jūlijā Čerapundži apkārtnē nokrišņu daudzums bija gandrīz neticams — 9300 milimetru! Divpadsmit mēnešu laikā — no 1860. gada 1. augusta līdz 1861. gada 31. jūlijam — kopējais lietus daudzums te sasniedza 26 460 milimetrus. Mūsdienās Čerapundži līst vidēji 180 dienas gadā, galvenokārt no jūnija līdz septembrim. Tā kā lietus visbiežāk līst naktī, tūristi var izbaudīt šejienes krāšņos skatus, nebaidoties izmirkt līdz ādai," teikts Wol.jw.org. Salīdzinājumam nokrišņu daudzums gadā Latvijā ir 667 milimetri. Ar nokrišņiem visbagātākie mēneši ir jūlijs un augusts, katrā no tiem nokrišņu daudzums ir 78 milimetri. Vismazāk nokrišņu ir februārī un martā – katrā no tiem 33 milimetri (Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra dati).