Sākām internetā meklēt kā tur nokļūt un ko redzēt, jo mūsu mērķis bija aktīva atpūta. Neko daudz par Madeiru nezinājām, bijām tikai dzirdējuši par Madeiras vīnu, ko pat nebijām degustējuši. Pasūtījām ceļojuma piedāvājumu aģentūrā, bet izrādījās, ka piedāvātais lidojums ir pārāk garš ar ilgām gaidīšanas pauzēm un pārsēšanos, kā arī samērā dārgs. Tāpēc no tā atteicāmies. Tad nu vēru vaļā "Google", sāku meklēt, pētīt un atradu lidojumu ar vienu pārsēšanos un arī viesnīcas, kuras ērti varēja pasūtīt caur booking.com. Biļetes bija kabatā, viesnīcas rezervētas un mēs ceļojumam bijām gatavi!
Funšala lidlauks atrodas pie paša okeāna un ir mākslīgi uzbērts tā, ka viens lidlauka skrejceļa gals sākās ūdenī. Tas radīja nelielas bažas par laimīgu nosēšanos. Taču uz Madeiru var lidot tikai īpašu kvalifikāciju ieguvuši piloti un arī mūsu lidojums beidzās laimīgi - ziediem pārbagātā sala mūs sagaidīja ļoti viesmīlīgi. Lidosta ir ļoti maza un cilvēki atsaucīgi, tāpēc kāpām taksometrā un devāmies uz viesnīcu.
Pirmajās brokastīs pārdzīvojām nelielu šoku - bija sajūta, ka šajā viesnīcā sapulcējušies visas pasaules laimīgie, rokās sadevušies omītes un opīši, kundzītes sarkani lakotiem nagiem un kungi ar štociņiem vai ratiņkrēslos. Vēlāk uzzinājām, ka mums bijusi gandrīz taisnība - salas maigais klimats + 22 grādi visa gada garumā, nenoliedzami, ir ideāla vieta cilvēkiem labākajos gados.
Mums bija savs plāns: paņēmām viesnīcā salas karti un devāmies uz tuvējo auto nomu. Izvēle tika izdarīta par labu mazai Smart mašīnītei, kabrioletam, kuru ļoti novērtējām, kad bija jābrauc pa kalnu serpentīniem. Lai cik tas neliktos pārsteidzoši, šī mašīna bija gana ņipra, lai tiktu galā ar stāviem kalniem un mazā izmēra dēļ piemērota šaurajiem kalnu ceļiem, kas brīžiem izveda mūs cauri mākoņiem kalnu virsotnēs. Sajūtas baisas un iespaidīgas. Pirmās trīs dienas braucām salai pa perimetru un stājāmies katrā mazā miestiņā, starp citu, sala ir 57 km gara un 22 km plata. Tikai vadoties pēc kartes, lieliski var visu atrast un baudīt klusos ciematiņus, kas nav tūristu pārpildīti. Mēs kāpām, staigājām, rāpāmies, elpu aizturējuši vērojām zaļo un ziedošo ainavu un baudījām sajūtas. Stāvot augstu kalnos un ar matu cekulu skarot mākoņus, nevilšus nākas "pacelt cepuri" dabas mātes priekšā.
Tā kā Madeirā nav smilšu pludmales, bet tikai klinšains krasts, kuru apskalo okeāns, mēs nolēmām apciemot blakus esošo Porto Santo salu, kuras vienā pusē stiepjas gara smilšu pludmale. Uz salu kursē ērta prāmju satiksme.
Porto Santo mums nelika vilties. Vējainā, klusā sala ar plašo smilšu pludmali man vairāk atgādināja sērfotāju paradīzi, taču nesaprotamu iemeslu dēļ sērfotāju tur nebija. Patiesībā, tur gandrīz vispār nebija cilvēku, un visa plašā pludmale bija mūsu rīcībā. Vakarā devāmies uz vietējo veikaliņu pirkt zivis, kuru nosaukumu tā arī nevaram atcerēties, paši tās grilējām un malkojot vīnu, baudījām siltos un smaržīgos vakarus.
Ceļojuma beigās atgriezāmies Funšala, lai apskatītu pilsētu. Pilsēta kā jau pilsēta - gana rosīga un tūristiem pārpilna. Taču noteikti vajag izbaudīt zivju piedāvājumu restorānos, aiziet uz augļu tirgu Funšala vecpilsētā un uzbraukt ar funikulieri botāniskajā dārzā.
Šis bija īsts sajūtu ceļojums, tāpēc no ziediem pārbagātās salas atvedām vien puķu sīpolus, kas nu ir uzziedējuši mūsu dārzā un atgādina par jauko Madeirā pavadīto laiku.
Noderīgi padomi:
Izvēlēties mazākas viesnīcas, kurās, varēsiet izbaudīt intīmāku gaisotni, piemēram, vakaros uzgrilēt zivis.
Ja vēlaties doties pastaigās pa kalnu takām, noteikti paņemiet līdzi kārtīgus apavus, jo kalnu takas ir mitras un dubļainas.
2 nedēļu ceļojums 2 personām, neko sev neliedzot un izbaudot dzīvi, sasummējot lidmašīnas biļetes, viesnīcas un citus izdevumus, izmaksāja apmēram 1500 latus.
Nauda: eiro
Valoda: portugāļu, taču iespējams komunicēt arī angļu valodā.
