Gunārs Garfors (Gunnar Garfors) savos četrdesmit gados paveicis ko tiešām ievērības cienīgu – viņš paspējis pabūt visās pasaules valstīs tajā pašā laikā saglabājot pilna laika darbu, vēsta Vida Press.

Četrdesmitgadīgais norvēģis sācis patstāvīgi ceļot jau 17 gadu vecumā un drīz "saslimis" ar ceļošanas "vīrusu". Savos ceļojumos viņš piedzīvojis daudz interesanta, bet netrūkstot arī skarbu notikumu – Somālijā Gunāra ceļi krustojušies ar draudīgu vīru, kam bijis nazis, Indijā viņš izjutis, ko nozīmē "ēdiena saindēšanās elle", bet no Nigērijas viņu deportējusi policija.

Jūlijā viņš laidis klajā grāmatu angļu valodā "198: How I Ran Out of Countries" ("198: Kā man beidzās valstis") par saviem ceļojumiem.

Gunārs stāsta, ka viņu ceļošanai iedvesmojuši tēva stāsti. Viņa tēvs strādājis par ārstu uz kruīza kuģiem un lielāko daļu dzīves pavadījis tālās zemēs prom no ģimenes – Ķīnā, Filipīnās, Kanādā un Aļaskā.

Tāpat viņš saderējis ar draugu, ka izpildīs šo uzdevumu – apskatīs visas pasaules valstis.

"Es patstāvīgi nebiju ceļojis līdz pat 17 gadu vecumam, bet tad kopā ar draugu ar Interrail vilcienu apceļojām 13 Eiropas valstis. Es biju "uzķēries". Tomēr pagāja vēl daži gadi, līdz pirmo reizi izbraucu ārpus rietumu pasaules. Tas bija brīdis, kad sapratu, ka man jāpārkāpj sev pāri un jāmēģina uzzināt kas vairāk par pārējo pasauli," par to, kā aizrāvies ar ceļošanu, stāsta Gunārs.

"2004. gadā nolēmu apceļot visas "stanas" (valstis, kuru nosaukumi beidzas ar izskaņu "stana"), un visbeidzot 2008. gadā nolēmu apceļot visas pasaules valstis – tajā brīdī biju pabijis jau 85 valstīs. Tas pat izvērtās sacensībā ar manu "čomu", kas galu galā padevās tiešajā ēterā nacionālajā radio, atnākot ar 197 pudelēm alus un pudeli ruma (kad saderējām pasaulē bija 197 valstis – tomēr viņš "piesvieda" vēl vienu pudeli par Dienvidsudānu, jaunāko valsti)."

Gunārs, kurš ir starptautiska mediju uzņēmuma vadītājs, saka, ka portatīvā datora ņemšana līdzi ceļojumos palīdzējusi saglabāt darbu. "Mums Norvēģijā ir piecas nedēļas ilgs apmaksāts atvaļinājums, kā arī vēl aptuveni divas nedēļas, ko veido valsts brīvdienas (Ziemassvētki, valsts svētki un citas). Tas kombinācijā ar elastīgām darba stundām (tā vietā, lai saņemtu papildu samaksu par virsstundām, izvēlējos izņemt brīvdienas) ļāva ceļot. Protams, ir vēl 52 nedēļas nogales gadā. Tas viss ļauj ceļot visai tālu, īpaši, ja apvieno nedēļas nogales brīvdienas ar "atprasīšanos" no darba piektdien vai pat ceturtdien," skaidro ceļotājs. "Turklāt es gandrīz vienmēr ņemu līdzi portatīvo datoru, lai varētu sīkus darbus un pienākumus paveikt ikvienā vietā. Tomēr es strādāju pilna laika darbu Oslo, tādēļ lielāko darba nedēļas daļu man jāpavada "Norwegian Broadcasting Corporation" birojā."

Pēdējo valsti savā sarakstā Gunārs "ierakstīja" 8. maijā 2013. gadā, un tā bija Kaboverde. Viņš esot bijis pārņemts ar to, ko redzējis un uzzinājis, novērojot un iepazīstot citas kultūras.

"Iziet no burbuļa, kur rietumu pasaulē dzīvojam, un redzēt cilvēkus citās kultūrās un vidē, kā arī uzzināt, ka citur pasaulē par rietumu kultūru un "burbuli" neko nezina – tas bija iedvesmojoši un radīja brīvības sajūtu. Un, protams, redzēt, ka arī viņi sevi uzskata par "zemes centru" tāpat kā daudzi "rietumu burbuļa" iemītnieki," par saviem secinājumiem stāsta Gunārs. "Sapratu, ka patiesībā visi esam ļoti līdzīgi, neskatoties uz dažādo pagātni."

Tāpat viņš secinājis, ka nabadzīgās valstīs Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā un Karību salās, cilvēki daudz vairāk smaida, nekā rietumu valstīs, neskatoties uz to labklājību un drošību. "Iespējams, ka lietas, kas tev pieder, tomēr nav laimes atslēga," spriež ceļotājs.

Tāpat viņš dod padomus tiem, kas domā, ka ceļošana ir ļoti dārgs prieks. "Var atrast naudu, tikai nepieciešama labāka plānošana. Ar zemo cenu aviosabiedrībām Eiropā gandrīz ikviens spēj apceļot kādu citu valsti un nopirkt biļetes kaut tulīt. Protams, ir arī lēti vilcieni, autobusi un kuģi. Tāpat darbojas tā saucamais auto dalīšanas un naktsmāju tīklu princips. Tā iespējams palikt ikvienā valstī bez maksas uz kāda dīvāna, ko var atrast interneta domubiedru mājaslapās. Tas ne tikai dos naktsmājas, bet ļaus iepazīt zemi un piedāvās bezmaksas gidu, kā arī, iespējams, jaunus draugus. Par ēdieniem un dzērieniem – pērciet tos lielveikalos vai tirgos, kas parasti būs daudz lētāk nekā ieturēt maltīti restorānos. Izņemot, ja brauciet uz Norvēģiju, – tad paņemiet pārtikas krājumus līdzi no mājām, jo te viss ir dārgs. Daudzās valstīs var nakšņot teltīs. Atstājiet lielos koferus mājās – ceļot ar rokas bagāžu ir daudz lētāk. Galvenais princips - pakot līdzņemamās lietas, apdomājoties, vai tās tiešām būs nepieciešamas. Esmu devies piecu nedēļu ceļojumā, līdzi ņemot tikai rokas bagāžu. Un, jā, tajā bija arī veļas pulveris," atceras un pamāca ceļotājs.

"Un pats svarīgākais padoms – smaidiet un runājieties ar cilvēkiem. Lielākā daļa to novērtēs, un pēkšņi saņemsiet gan ielūgumus uz ballītēm, gan uzaicinājumus pusdienās, kalnu pārgājienos vai ko citu tikpat labu. Tagad smaidu daudz vairāk nekā agrāk. Un, man šķiet, ka tas strādā, jo nesen man kāds teica, ka esmu kā pastkarte laimei!"

Gunāra Garfora grāmata nopērkama Amazon.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!