Iegremdēt degunu rozēs, no kurām iegūst pasaulslaveno Bulgārijas rožu eļļu, kārtīgi saēsties milzīgos ķiršus, ko pārdod saulē iedegušas sieviņas ķiršu dārza malā, izbaudīt piekrastes kūrortu laisko atpūtu un trakulīgo naktsdzīvi – Bulgārija sezonas karstumā "šauj ar lielgabaliem", cenšoties piedāvāt atpūtniekiem visu, visu, visu...Ir brīži, kad šis raibais piedāvājums spēj pat samulsināt.
Ibiza un Maljorka bulgāru izpildījumā
Lidmašīnas Varnas lidostā nolaižas viena pēc otras un autobusu virknes steidz nogādāt tūristus uz trim lielajiem piekrastes kūrortiem - Albenu, Zelta smiltīm un Saulaino krastu. Vietējie Melnās jūras piekrastes iedzīvotāji smaida un berzē rokas - īstā sezona nupat sākas. Ziemā tukšo un kluso piekrasti tagad piepilda tūristu tūkstoši.
"Starp citu, kāpēc jūs sev līdzi atvedāt slikto laiku?" smejas vietējais bulgāru gids vārdā Plamens un vicina rokas ar raksturīgajām zelta rotaslietām. Tiešām, jūnija sākums Bulgārijā sagadījies netipiski vēss. Daudziem atpūtniekiem tas ir kā nazis atvaļinājuma mugurā, taču izmisumam tomēr nav pamata. Izklaides kūrortā "draud" uz katra stūra, arī cenu politika Latvijas iedzīvotāju naudas makam ir gana draudzīga.
Kūrorti šeit ir daudzpusīgi. Nomaļākā Albena vairāk domāta ģimenēm ar bērniem un gados vecākiem cilvēkiem - tur ir vairāk miera un laiskas atpūtas. Toties Zelta smiltis un Saulainais krasts sola aktīvu atpūtu un izpriecas. "Pasaulslavenie dīdžeji, kas spēlē Maljorkas, Ibizas un citos kūrortos, sezonas laikā spēlē arī pie mums! Te viss notiek!" apgalvo vietējās tūrisma industrijas pārstāvji.
Acīmredzot - kur ballīte, tur netrūkst viesu. Jūnija sākumā abos lielākajos kūrortos ir pilns ar vācu "abiturientiem" - jauniešiem, kas tikko beiguši skolu un nu ar pilnu krūti metušies šo notikumu nosvinēt Melnās jūras piekrastē. Viņi ir visur. Viesnīcās, ielās, kafejnīcās, pludmalē. "Esmu šeit tikai nedēļu. Tā ir tava iespēja!" - vēstī uzraksts uz kāda jaunekļa muguras. Nule kā iegūts skolas diploms, "all inclusive"* viesnīcas un pieklājīgā attālumā mājās atstātie vecāki ir iemesls nebeidzamai ballītei. Daudzskaitlīgas kompānijas sūc no viena kausa ar gariem salmiņiem dažādu krāsu dziras, dzied un dejo uz galdiem.
Rakija, dejas uz oglēm un "folklora"
Saulainajā krastā vien dažu kilometru garumā atrodas vairāk nekā 700 viesnīcas. Katrs stūrītis ir apbūvēts ar viesnīcām, tāpēc daudziem izklaides objektiem, piemēram, akvaparkiem, nācies pārcelties ārpus kūrorta robežām. Viesnīcu piedāvājums ir dažāds, bet jābūt gataviem pārsteigumiem. Divu un trīszvaigžņu viesnīcā var valdīt ideāla kartība, kamēr četrzvaigžņu viesnīcā restorāna galdautā gozējas caurumi, bet brokastu ābols ūdeni tā arī nav paspējis ieraudzīt.
Ieraudzīt vietējo iedzīvotāju kūrortā nav nemaz tik vienkārši. Apkārt ir vieni vienīgi tūristi. Vienīgi vietējie restorānu iekšā saucēji pievērš sev uzmanību. Viņi ir uzstājīgi, taču pieklājības robežās. Vēsā laika dēļ jūra ir auksta un peldēties īsti nesanāk. Glābējs un pludmales uzraugs Dimo sēž savā "tronī" un vēro tukšo jūru. Gar piekrasti kursē kuģīši un jūru kapā vien ekstrēmu izklaižu cienītāji, kurus uz pūšļiem lielā ātrumā aiz sevis velk motorlaivas. Atpūtnieki pievērsušies promenādes veikaliņu ķemmēšanai, gremdē kājas zivju Spa baseiniņos, saņem drosmi kādam jaunam tetovējumam vai sauļojas pie viesnīcu baseiniem aizvējā.
Piekraste atdzīvojas vakaros, kad skaļi sāk skanēt mūzika, uz iesmiem čurkst cepeši, iedegas daudzās lampiņas un vēdī jūras un rožu aromāts. Īpaši iecienītas te ir tā dēvētās "Folkloras programmas". Tas nozīmē izbraucienu ārpus kūrorta zonas uz kādu lielu ēstuvi brīvā dabā, kur, ēdot un piedzerot vietējo degvīnu rakiju, priekšā tiek stādīta programma, pēc kuras noskatīšanās rodas vēlme uzdot jautājumu - atvainojiet, bet kas tas viss bija? Acīmredzot programma veidota, lai izdabātu maksimāli daudz gaumēm, tur ir pavisam nedaudz vietējās folkloras un tālāk seko neticams žanru un stilu mistrojums dziesmā un dejā, kurā brīžiem ļoti knapi tērptas daiļavas ar lielu degsmi iesaista arī skatītājus. Grupa pensionāru no Francijas tik atsaucīgi spiež bulgāru jaunuves pie krūts un lec gaisā, ka sametas bail, vai pasākums nebeigsies ar kāda sirdstrieku un vietējās neatliekamās palīdzības operativitātes demonstrējumu.
Taču par laimi tā nenotiek. Pasākums beidzas ar dejām uz oglēm. Visi tiek saaicināti ap tādu kā ieplaku, kur ritmiskām kustībām tiek izstumdīta ogļu kaudze un divi cilvēki, izdodot rituālas skaņas un kustoties noteiktā veidā, sāk pārvietoties pa oglēm basām kājām. Vēlāk gids paskaidro, ka dejas uz oglēm transa stāvoklī joprojām tiek piekoptas nelielā Bulgārijas nostūrī to oriģinālajā veidā. Taču šajos laikos deja kā komercializēts uzvedums tiek izrādīta daudzviet šādu folkloras vakaru ietvaros. Daudzi tūristi ierodas uz šādiem vakariem tikai tāpēc, lai beidzot ieraudzītu deju savām acīm.
Rozes aiz dzeloņdrātīm, rožu medus un vīns
Bulgārija visā pasaulē ir slavena ar savu rožu eļļu, ko te iegūst no pavisam necila paskata rozītes Rosa Damascena. Dodamies krietni tālā braucienā no piekrastes iekšā iekšzemē, kur atrodas Rožu ieleja un tiek audzēta izslavētā roze. Pa ceļam vairākkārt apstājamies ķiršu lauka malā un nopērkam no sieviņām daudzus kilogramus "čerešņas". Tā ir nepieklājīgi sulīga un tik garda, ka Bulgārijai uzreiz tiek piedots par negaidīti vēso laiku un jūru. Kilograms ķiršu lauka malā maksā 70 santīmus.
Rožu lauki apvilkti ar dzeloņdrātīm, taču neticami saldajai smaržai tās nav šķērslis. Smarža vienkārši reibina. Rīta ziedlapiņu novākšana jau beigusies - to var darīt tikai dažas stundas, kamēr ir rīta rasa. Rožu eļļas iegūšanas industrija tikai uzņem apgriezienus. Etnogrāfiskajā kompleksā "Damascena" var apskatīt kā eļļa tika iegūta senākos laikos un kā tagad.
Tumsnēji vīri krauj rožu ziedlapiņu maisus uz svariem, pa vaļējiem maisu galiem redzam, kā ziedlapiņās vēl kūņojas bites un kukaiņi. Tad maisu saturs tiek sabērts lielos katlos un var sākties "šķidrā zelta" ieguves process. "Eļļu iegūst pēc līdzīga mehānisma kā destilējot dzen kandžu," paskaidro uzņēmuma pārstāve, kas rokās tur groziņu ar maigajām ziedlapiņām. Lai iegūtu vienu litru eļļas, būs nepieciešamas 3-3,5 tonnas ziedlapiņu. Kilograms eļļas maksā ap 7000 eiro. Šogad maksāšot vēl dārgāk, jo bijis ieildzis sausums un karstums. Daudzi lielie pasaules parfimērijas ražotāji iepērk šo eļļu tieši no Bulgārijas.
Rožu eļļai piemīt pretiekaisuma, pretalerģiska un ādu mīkstinoša iedarbība. Bulgārijā visās malās iespējams iegādāties dažādu vietējo kosmētiku ar rožu piedevu. Tā ir ļoti lēta un, visticamāk, ir suvenīrs numur viens, ko sev līdzi no Bulgārijas aizved milzīgs skaits sieviešu. Uzņēmuma darbiniece stāsta, ka, piemēram, rožu sejas ūdeni var lietot arī iekšķīgi. Mēs izvēlamies atturēties no tik eksotiska piedāvājuma. Šajā reģionā rozes ir visur - tiek piedāvāts rožu vīns, rožu medus, rožu ievārījums utt.
Akmeņu lauki ar pareizo enerģiju
Bulgārija ir sena valsts. Te var apskatīt senas pilsētas, senas kapavietas - piemēram, trāķiešu kapenes. Varnas pilsētas Arheoloģijas muzejā apskatāms lērums dažādos izrakumos atrastu zeltlietu un rotu. Nesebras vecpilsēta ir pilsēta - muzejs, kas iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Te var klīst pa mazām ieliņām, aprunāties ar vecām sieviņām, kas pār pleciem pārmetušas pašsietas slotas un izskatās, ka tūlīt aizlidos. Var vakariņot nelielos restorāniņos un mēģināt iedziļināties bulgāru nacionālās virtuves īpatnībās. Var vienkārši sēdēt jūras krastā, vērot saulrietu un locīt iekšā resnos ķiršus.
Ar bulgāru nacionālajiem arodiem un vēsturi iespējams iepazīties etnogrāfiskajā kompleksā "Etar" garbroviešu kalnu ciematā - tur gan asu nazīti, gan vietējo darinātas rotas un traukus iespējams iegādāties. Tiesa - vietējie ar savu māku lepojas tik ļoti, ka tuvplānā aizliegts kaut ko fotografēt. Aizlieguma zīmes ir visur, taču īpaši vienojoties pie kāda foto tuvplāna tomēr var tikt.
Taču vēl iespaidīgāks ir akmeņu mežs "Probiti kamņi". Agrāk šeit bijusi jūra un daudzi gadi izveidojuši dīvainus vertikālus akmens formējumus lielā teritorijā. Ģeologi joprojām turpina pētīt šos veidojumus, te bieži viesi ir tūristi un dažādi "enerģiju mednieki".
Pasaulē zināmās bulgāru pareģes Vangas vārds ceļojumu laikā tiek pieminēts vairākkārtīgi. "Velnišķīga bija vecene, velnišķīga. Jā, daudziem arī palīdzēja, bet ellīga arī bija, " Vangas atstāto mantojumu divdomīgi vērtē arī vietējais gids Plamens. Viņš stāsta, ka Vanga šo akmeņu mežu apmeklējusi vairākkārtīgi. Šī esot ļoti enerģiski spēcīga vieta. Prasu - vai enerģija, viņasprāt, bijusi laba? Nē. Plamens atbild, ka, Vangasprāt, šeit enerģija ir spēcīga, taču ne visai pozitīva.
Pilnīgi pretēju versiju uz vietas akmeņu mežā steidz vēstīt vietējā darbiniece, kas uzrauga mežu un tirgo biļetes. Šai vietai esot īpaši pozitīva enerģija, tāpēc tā jāsmeļas lieliem malkiem. Akmeņi ir dažādas formas un tiešām iespaidīgi. Jau izpētīts, ka te ir veidojumi, kas atgādina gan ģimeni ar bērniem un suni, gan torņus, ir arī savs akmens dzimumloceklis. Tieši pie šī veidojuma enerģiju ar lielu degsmi uzņem īpaši daudz cilvēku - gan vīrieši, gan sievietes.
Nedēļa Bulgārijā paiet ātri, saule tomēr apžēlojas un parāda savu vaigu. Piekraste vienā mirklī piebirst pilna atpūtnieku, zem tūkstošiem saulessargu rindiņā kā zaldātiņi saguļas saules staru ķērāji un glābējam Dimo atkal ir darbs. "Nacionālās īpatnības, vai ziniet! Ja ir sarkanais karogs "peldēties bīstami", vācieši, norvēģi, baltieši nepeld. Krievi peld vienmēr," nosmej Dimo.
Saule vienā dienā norauj pleciem ādu. Jūrā tālumā redzami delfīni. Mājās vedam nodegušos plecus, resnos ķiršus un rožu ziedlapiņu ievārījumu. "Skatieties, lai to auksto laiku jūs paņemtu sev līdzi atpakaļ!" piekodina gids.
* "all inclusive" - viss iekļauts
Portāls "Delfi" braucienā uz Bulgāriju bija tūroperatora "Go Adventure" viesis.