Foto: Shutterstock
Lai arī negodīgu tūrisma firmu un piedāvājumu kļūst mazāk, tomēr ik pa brīdim dzirdami gadījumi, kad kāds ceļotgribētājs ir apkrāpts un nav saņēmis apsolīto pakalpojumu. Tādēļ ikvienam savu iespēju robežās vajadzētu izvērtēt tūrisma firmas finansiālo situāciju un pievērst uzmanību it kā vienkāršiem, bet tajā pašā laikā ļoti būtiskiem faktoriem.

Konsultē: Uldis Alksnis, tūrisma aģentūras "Jēkaba ceļojumi" vadītājs

1. Citu ceļotāju atsauksmes. Mūsdienās, ņemot vērā sociālos tīklus un dažādus interneta forumus, informāciju iegūt var samērā ātri. Turklāt, kā zināms, sliktas atsauksmes izplatās ļoti ātri, vajag tikai pameklēt! Atsauksmēs uzmanību vēlams pievērst tieši tiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmuma finansēm, piemēram, vai kādiem ceļotājiem brauciena laikā nav sanācis palikt bez kāda solītā pakalpojuma tāpēc, ka firma nav apmaksājusi kāda partnera rēķinu; vai jau nav kādi nelaimīgi ceļotāji, kuri nevar atgūt naudu par nenotikušu ceļojumu u.tml.

2. Atlaides. Kā zināms, nereti var redzēt ceļojumu piedāvājumus ar pirmajā brīdī šķietami ļoti lielām atlaidēm, taču, iedziļinoties piedāvājumā, atklājas, ka atlaide tiek piedāvāta uz ceļojuma paketē neiekļauto pakalpojumu rēķina, un finālā - visas izmaksas saskaitot kopā - redzams, ka ceļojums patiesībā izmaksā pilnīgi citu summu, nekā minēts reklāmā. Šajā gadījumā var runāt par godprātīgu vai negodprātīgu mārketingu. Taču, izvērtējot atlaides no firmas finanšu stabilitātes viedokļa, uzmanība jāpievērš pretējam aspektam – vai atlaides patiešām nav lielas? Ja tūrisma aģentūra piedāvā patiešām lielas atlaides, tas ir signāls, ka firmai ir problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, un tāpēc tā, dodot lielas atlaides, cenšas ātri iegūt darbības nodrošināšanai apgrozāmos līdzekļus. Tūrisma nozarē uzcenojums svārstās 5 – 20% ietvaros, tāpēc lielas atlaides nav ekonomiski pamatotas.

3. Pārbaudi, vai tūrisma aģentūra ir reģistrēta Ekonomikas ministrijas uzturētajā Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru (TATO) datu bāzē. Šādā veidā iespējams izvairīties no fiktīviem ceļotāju organizētājiem. TATO datu bāzē var noskaidrot arī, vai ceļojumu aģentūra ir apdrošinājusi savu klientu iemaksāto naudu. Tiesa, apdrošināšanas prasība neattiecas uz visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem: tās aģentūras, kas savus pakalpojumus pārdod citām aģentūrām, nevis tieši privātpersonām, to var arī nedarīt. Taču daudzas firmas šādu apdrošināšanu veic brīvprātīgi, tādējādi nodrošinot maksimālu klientu naudas aizsardzību.

4. Apskati biroju! Vēlams apmeklēt tūrisma firmas biroju un klātienē pārliecināties, vai tajā redzamā atmosfēra tiešām rada iespaidu, ka firma nodarbojas ar tūrisma braucienu organizēšanu – telpas, to iekārtojums, darba vietu skaits, darbinieku rosība u.tml. faktori.

5. Noslēdz līgumu! Līgums, kurā skaidri atrunātas ceļojuma detaļas un cenā iekļautie pakalpojumi, kā arī gala cena, samaksas termiņi un finanšu garantijas, pirms naudas maksāšanas būtu jānoslēdz obligāti. Arī pirms došanās ceļā nevajag kautrēties lūgt ceļojumu aģentūrai nodrošināt apliecinājumus par veiktajām rezervācijām, piemēram, iekāpšanas kartes plānotajiem avioreisiem un viesnīcu rezervāciju apstiprinājumus.

"Piemēram, Igaunijā un Lietuvā pēc vairākiem skaļiem tūrisma uzņēmumu bankrotiem nozares kontroles mehānismi ir krietni skaidrāki, kontrole efektīvāka un patērētāju drošība līdz ar to krietni augstāka. Taču, kamēr Latvijā tā nav, tikmēr aicinu visus ceļotgribētājus patiešām rūpīgi pašiem pievērst uzmanību tiem aspektiem, kurus cilvēks pats saviem spēkiem var pārbaudīt pirms ceļojuma iegādes, jo, kā zināms, ceļojums – tā ir ne tikai nauda, tas ir arī atvaļinājums, ko ikviens vēlas pavadīt tā, kā sākotnēji iecerējis," skaidro Alksnis. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!