Karsts, saulains un zaļš - tie ir mani pirmie iespaidi šajā pērlē, kuru apmeklējot vasarā, tūristi sagaida ko īpašu. Un pareizi dara - arī mana šīsvasaras viesošanās Odesā ir īpaši patīkama, mazliet satraucoša, nemaz ne kā "kaut kādā kārtējā kūrortā". No pirmā brīža prātā jautājumi, jautājumi - ar ko Odesa mani pārsteigs, kā paveiksies ar laiku, kas mainījies no pagājušiem laikiem un tā tālāk.
Tūristam ierodoties galapunktā, allaž ir vitāli svarīgs jautājums - vai manis izvēlētā viesnīca izskatīsies kā uz tām bildēm mājas lapā? Odesā šis jautājums drīzāk bija - vai tā būs vēl iespaidīgāka, nekā uz bildēm? Un nudien bija! Hotel Bristol ir monumentāla klasiska celtne skaistākajā un zaļākajā pilsētas daļā, iepretī filharmonijai. Bristol pārseidza ar tā saukto "sarkano paklāju" un tūkstošiem rožu dažādu formu instalācijās. "Prot gan sagaidīt viesus", es padomāju! Izrādās teju teju sāksies kāzas, noskaidrojas situācija. Izskatās pēc oligarhu kāzām, knapi paspēju padomāt, kad piebrauc pirmie bentliji, atvedot sapucējušos viesus, dāvanām visās padusēs. Glamūra un šika parāde - tiešām interesanti pavērot. Kad tas apnīk, jādodas apskatīt numuriņš ar balkonu uz galveno ielu, kā arī izbaudīt spa centrs uz jumta, ar skatu uz Melno jūru un pilsētas jumtu okeānu. O, jā, te es gan labprāt atpūtīšos!
Deribasovskaja ir Odesas galvenā izklaižu iela. Te tik ir burziņš - ielu muzikanti, restorānu muzikanti, dažnedažādi tirdziņi un visaptveroša jautrība. Pa vidam dučiem restorānu, kur baudīt "pervak s salom", jeb pašbrūvēto šņabīti ar speķa asorti. Pa virsu sinepīte un mārrutkiņš. Aiziet lejā kā oga! Bet sejā - smaids! Un tā, no krodziņa uz krodziņu, smaidīdami līdz pat Potjomkina kāpnēm, kur vietējie priecājas dziesmu pavadībā, ar skatu uz jūru un ostu. Arī te ņigu-ņagu - dzied, tirgo un pat piedāvā foto ar dažādu pasaules malu faunas pārstāvjiem - i pāvs, i ērglis un mērkaķēns - visiem kāre nobildēties ar neatvairāmi smukajiem tūristiem uz Odesas pastkartīšu foto cienīgajām trepēm!
Izbraukt jūrā ar kuģīti - tas ir obligāti tūristam. Skats paveras feins - osta, tad ēka, uz kuras graffiti stilā lasāms "Mīlu Odesu!", pēcāk labi apskatāmas pludmales, uz kurām jau rīt doties. Pludmales ir visādām gaumēm. Ja ir laiks apmeklējam gan smalkās - ar baseiniņiem un zaļo zonu, diskotēku un bāru, gan mazāk smalkās - ar voblu, aliņu un raupjo smilti. Dažas nudien atgādina padomju laikus visa to cēlumā, par ko arī post-padomju tūristam ir ko atcerēties un nopriecāties, ka "mums gan vairs tā nav". Naktī, kā visi saka, jādodas esot uz "Melnās jūras Ibizu" - mūzikas klubu rajoniņu pie pašas jūras, tur nu gan esot zili zaļi brīnumi! Atstāju saldajam ēdienam nākamā braucienā - speķa asorti mazliet nogurdinājis bija.
Ļaudis Odesā ir patīkami. Īpaši jau taksisti. Viens onka gados vispār izcēlās - vadot savu teicami uzkopto "Volgu", pamanās pa ceļam izstāstīt visu pilsētas vēsturi, turklāt ietērptu mīklu un šarāžu formā. Īstens taksists - iepriecina klientu, lai beigās nekautrētos paprasīt pienācīgu samaksu, kuru iepriecinātais atvestais arī neturoties pretī apmaksā. Visi priecīgi - tāds ir Odesas moto, nu vismaz manās sajūtās! Jūs savējās gūstiet paši!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
