Mani sauc Viktorija Zeņkova, un esmu kaislīga ceļotāja. Mani piedzīvojumi sākas ar apmaiņas programmām ārzemēs līdz stopēšanai cauri Eiropai un darba pieredzes gūšanai Austrijā, Grieķijā un Taizemē. Pašlaik dodos vienā no dzīves lielākajiem ceļojumiem, un vēlos, lai arī mani mīļie tautieši dzird par skaistajām un interesantajām vietām, kuras apmeklēsim. Es un mana mīlestība Tomass dodamies vienā no lielākajiem ceļojumiem mūsu dzīvē. Sākām piedzīvojumu Kanādā, Toronto, un beigsim Kostarikā, Klusā okeāna piekrastē. Mūsu ceļojuma mērķis ir iepazīt atšķirīgas kultūras un tradīcijas, ēdienu un mūzikas ritmus, kā arī izzināt vēsturi, kas radīja pamatu tam, ko redzam šodien.
Ceļojam ar ierobežotu budžetu, kas nozīmē, ka nakšņosim hosteļos, kempingos un izmantosim 'couchsurfing' pakalpojumus, ēdīsim un dzersim kā vietējie, bet tieši tāpēc dzirdēsim un iepazīsim dažādas kultūras, ritmus un interesantus cilvēkus vietās, kuras apmeklēsim.
Rakstot un daloties ar šo, vēlos parādīt, kā ietaupīt ceļojot, tajā pašā laikā izbaudot katru kultūru pēc iespējas autentiskāk un neatstājot aiz sevis 'pēdu nospiedumus'.
Mūsu lielais ceļojums sākas ar melodiju ausīs un bagātīgu ēdiena garšu. Mūzika un ēdiens ir tas, kas mūs paķer un aizrauj sev līdzi dažādo Amerikas kultūru virpulī.
Pirmos kilometrus sākam lielā salā un ar sniega vētru. Kanāda neļauj sevi aizmirst tik ātri. 14 stundu ceļojums ar auto veda pāri vienai robežai, vienai Kanādas provincei, četriem štatiem un kopumā bija 1200kilometrus garš. Ceļojot cauri Mičiganas, Ohaio un Kentuki štatiem, pa ceļam var sastapt daudz interesantu cilvēku. Pārsteidzoši nelaipni bija robežsargi uz Amerikas robežas, sastapām arī cilvēkus, kas atgādināja gangsterus ar zelta zobiem, spīdīgām mašīnām un Dienvidamerikas slengu valodā, tomēr tie bija laipnāki par robežsargiem, redzējām vecmāmiņas, kas ierakušās lietoto preču kaudzēs, kuras strādā lielos šķūņa tipa tirgos, kā arī daudz "liela izmēra cilvēku", kuriem patīk ātro uzkodu ēdnīcas.
Devāmies pa vēsturisko "Bluegrass parkway" ceļu ar daudz leģendārām burbona ražotnēm, mamutu alām un dinozauru izpētes vietām. Interesanti, ka slavenais "Jack Daniel" viskijs arī tiek ražots šajā apvidū.
Nešvila ir Tenesijas štata galvaspilsēta un mūsu pirmais pieturpunkts. Tur ieradāmies līdz ar jūtami draudīgām vēja brāzmām. To mēdz dēvēt arī par "Mūzikas Pilsēta", un ne bez iemesla. Nešvila ir viens no zināmākajiem ASV mūzikas centriem. Sen pazīstama ar dažādu mūzikas stilu slavenām melodijām, kā arī nesen kļuvusi par vienu no iecienītākajiem kulinārijas centriem. Pazīstama ar ēdiena kreativitāti un jauniem talantiem tā pagatavošanā.
Pirmo nakti Amerikā izvēlējāmies pārlaist "Nashville Donntown Hostel" - pašā pilsētas sirdī. Tā ir vieta ar industriālu dizainu un cilvēkiem no dažādām pasaules vietām. Bija pirmdienas nakts, bet tas vēl nenozīmē, ka cilvēki tur gulēja - jebkurā nedēļas dienā pilsētā var atrast slavenus bārus ar dzīvo mūziku, kas liks griezties dejā, un ēdienu smarža vilinās pat nakts vidū.
Slavenākā pilsētas iela "Broadway" ir pilna bāriem, ikoniskām neona izkārtnēm un dzīvo mūziku. Sākot ar zināmajiem "Honky-tonk" bāriem, bluegrass, rokenrolu un beidzot ar kantrī bāriem. Elvis Preslijs un Džonijs Kešs šeit ierakstīja savus albumus, Rojs Orbisons uzrakstīja slaveno "Pretty Women", raugoties pilsētas ielās, un jebkurš kantrī mūziķis, tiecoties pēc slavenības, brauc uz Nešvilu.
Dzīvā mūzika ir bezmaksas, ja vien grupa nav ļoti populāra, tomēr par saldo melodiju mūziķi laipni lūdz iemest kādu dolāru dzeramnaudai. Mūs nakts veda cauri kantrī bāriem, kuros kūsāja dzīvespriecīga atmosfēra un skaļa mūzika. Cilvēki bija ļoti atvērti, viņiem patīk uzturēt skaļas un jautras sarunas, kā arī laisties trakulīgās dejās. Arī apģērbā redzams kantrī stils ar kolorīti izšūtiem krekliem, kovboja cepurēm un zābakiem vai krokodilādas kurpēm.
Kantrī dzīvesstils sākās ar kovbojiem, kas ar saviem ganāmpulkiem ceļoja no vienas vietas uz otru, daloties stāstos un piedzīvojumos pie ugunskura. Tāpat kā latviešiem, vislabākais stāstu veids bija caur dziesmām. Tā arī šī tradīcija turpinās mūsdienās - izdziedāt savus ikdienas priekus un rūpes. Šodien gan ne pie ugunskura, bet bāros.
Ēdiens savā unikalitātē un kreativitātē arī neatpaliek. Nešvilas virtuve ir pazīstama ar smeķīgu un treknu ēdienu, daudz gaļas, kā arī lēnu ēdienu pagatavošanu un kūpinātiem ēdieniem. Vēsturiski ēdiens nācis no Āfrikaņu vergu virtuves, sajaucoties ar kovboju tradicionālajām garšām. Mūsu favorīti bija vistas "sammy" (Našvilles sendvičs) ar halapeņo mērci un kāpostu salātiem, kā arī čili sautējums ar dažādu veidu pupiņām kopā ar "collard" (kāposti, spināti un brokoļi), ceptiem sīpoliem un bekonu.
Našville būs bauda jebkuram, kam gribas izbaudīt bagātīgu amerikāņu virtuvi un dziedāt līdzi slavenām un vēl joprojām dzīvām roka un kantrī mūzikas melodijām.
Ja vēlies izjust Našvilles slavenos ritmus, iesaku noklausīties klasiskos kantrī mūziķus Doliju Portoni (Dolly Porton), Merlu Hogardu (Merle Haggard), Četu Atkinsu (Chet Atkins), kā arī Ēriku Čorču (Eric Church). Nešvila pazīstama arī kā vieta, kur tiek izpildīti lielākie Džeka Vaita (Jack White), "Black Keys" un Latvijā labi zināmao "Kings of Leon" hiti.
Piedzīvojumi turpināsies, un nākamais mūsu pieturas punkts būs unikālā Amerikas pilsēta Ņūorleānā, ar trompetes skaņām, skaļu naktdzīvi un voodoo misticismu.
