Mans Indijas ceļojums bija piecu dienu skrējiens cauri Indijas ziemeļu daļas Zelta trijstūrim – Deli – Agra – Džaipura. Tāpēc arī šis stāsts drīzāk ir ceļojuma piezīmes, kas norakstītas no 50 grādu karstumā apmuļļātā blociņa.

Vecā Deli

Pirms došanās uz Indiju kādā ceļvedī izlasīju ieteikumu atturēties no Vecās Deli apskates, tomēr nolemju, ka labāk ir vienu reizi redzēt, nekā 100 dzirdēt, kāpju velorikšā un dodos iekarot gandrīz 4500 gadus senās Vecās Deli ieliņu labirintus. Un tagad varu droši apgalvot: ja jums iznāk būt Deli, noteikti dodieties uz Veco Deli - mazas, šauras ieliņas, kurā kā skudras velorikšās, tuktukos, mašīnās, ratos vai tāpat - ar kājām pārvietojas, šķiet, vismaz puse no visa Indijas iedzīvotāju miljarda!

Džama mošeja

Staigājot pa Veco Deli, nonāku pie grandiozas mošejas, kas izrādās ir lielākā Indijā - Džama mošeja, kas tulkojumā no arābu valodas nozīmē Piektdienas mošeja. Lai apmeklētu musulmaņu dievnamu, jāievēro stingri noteikumi - apavi ir jāatstāj ārpusē un ceļiem, pleciem un galvai jābūt nosegtiem. Tāpēc ietērpjos man laipni piedāvātajā halātiņā.

Mošejas pagalms klāts skaistām marmora flīzēm, kas vilināt vilina pastaigai, tomēr sperot pirmo soli un apdedzinot pēdas uz 50 grādu karstumā uzkarsušajām flīzēm, novērtēju mošejas kalpotāju tālredzīgo rīcību, izklājot pagalmā paklāju taciņas.

Govis

Indijas nacionālais dzīvnieks ir Bengālijas tīģeris, taču viņu satikt man, diemžēl, vai par laimi neizdevās. Toties svētās govis Indijā var sastapt visur! Un ne tikai pilsētu ielās, kur tās laiski klīst, nogaršodamas gan dārzeņu pārdevēju izlikto preci, gan polietilēna maisiņus un papīra iesaiņojumu, bet arī uz lielajām šosejām!

Brāļu tautas

Vai kādreiz esiet domājuši, kas īsti ir indoeiropieši? Esot Indijā es sapratu, ka indieši un latvieši patiešām ir brāļu tautas, jo mūsu valodās ir vairāki ļoti līdzīgi un pat identiski vārdi un laimes simbols ugunskrusts, un arī auseklītis Indijā redzams ne tikai uz māju fasādēm, kravas mašīnām, bet pat uz tuktukiem!

Pucēšanās

Vācieši uzskata, ka kārtīgu sievieti raksturo trīs lietas - virtuve, bērni un baznīca. Šo trīsvienību pilnībā var attiecināt arī uz indiešu sievietēm, vien pieplusojot tām vēl ceturto - pucēšanos. Bet, patiesībā, man liekas, ka Indijā valda īsts frizēšanās kults - uz katra stūra ir pa frizētavai. Matus griež arī improvizētās frizētavās uz ielas - pie kokiem vai sētām pietin spogulīšus, un šņik - šņak kārtējais klients aiziet apmierināts.

Iepirkšanās - kaulēšanās

Ja nu ir kāda lieta, uz kuru meitenes nav skubināmas, tad tā ir iepirkšanās. Un Indija šādai izklaidei ir kā radīta, jo iepirkšanās šeit ir kā spēle, kurā katrs spēlē noteiktu lomu - pircējs sašutis par sākotnēji nosaukto augsto cenu izliekas, ka viņu piedāvātā prece neinteresē, savukārt pārdevējs, samazinot cenu, sirsnīgi vaimanā. Tomēr šai spēlei ir arī kāds mīnuss - tā vienmēr beidzas par labu pārdevējam, jo tikai pēc krietna brīža pircējs apjauš, ka ir iegādājies lielu daudzumu pilnīgi nevajadzīgu lietu!

Tadžmahals

Iekārtojieties ērtāk, jo es jums pastāstīšu romantisku, bet ļoti skumju stāstu par astoto pasaules brīnumu - Tadžmahalu. Mogulu valdnieks pirms savas mīļotās sievas nāves viņai apsolījis uzbūvēt tādu memoriālu, kāda nav nekur citur pasaulē. Domāts - darīts un pēc 22 gadiem memoriāls bija uzcelts. Tā arhitektam, pēc darbu pabeigšanas izdūra acis, lai Tadžmahals tiešām tāds būtu vienīgais pasaulē, bet pats valdnieks no skumjām mira un abi mīlētāji nu dus Allaha mierā zem Tadžmahala baltā marmora velvēm.

Ziloņa mugurā uz Amber fortu

Izklausās neticami, bet Indijā ziloni nemaz nav tikt vienkārši sastapt. Bet kā zināms, vajag tikai kaut ko ļoti vēlēties, un visa pasaule sadosies rokās, lai tev palīdzētu. Un arī es beidzot satiku savu ziloni, kura mugurā dodos uz Amberas cietoksni, kas bijusi Kačavas karaliskās dinastijas mājvieta. Un starp citu, joprojām piederot šīs dzimtas pārstāvjiem. Amberas cietoksnis ir unikāls, jo tajā apvienoti hinduistiem un musulmaņiem raksturīgie arhitektūras elementi.


Kāzas

Nokļūt indiešu kāzās ir pavisam vienkārši. Ja dzīvojiet viesnīcā un tur notiek kāzu ballīte, pastāv liela iespējamība, ka jūs uz to tiksiet ielūgts. Tā gadījās arī man. Indijā kāzas svin 4 dienas. Pirmajā un otrajā dienā ir sieviešu, jeb vecmeitu ballītes, kurās viņas pucējās un grezno sevi un līgavu ar hennas tetovējumiem. Trešajā dienā notiek gredzenu ceremonija un kokteiļu vakars. Un tikai ceturtajā dienā norisinās īstā kāzu ceremonija.

Skatoties romantisku filmu beigas, vienmēr atviegloti nopūšos - viss beidzās laimīgi, jo viņš viņu apprecēja. Par indiešu laulības dzīvi var teikt pilnīgi otrādi - viss sākās laimīgi, jo 98 procenti laulību tiek slēgtas ģimenēm savstarpēji vienojoties, tāpēc jaunais pāris pēc kāzām tikai sāk mēģināt viens otru iepazīt un iemīlēt. Skurbinošos mīlas stāstus indieši izdzīvo Bolivudas emocionālajās filmās.

Joga

Šobrīd Latvijā arvien vairāk cilvēki pievēršas garīgiem meklējumiem. Tāpēc, esot Indijā, jogas dzimtenē, nolemju apmeklēt jogas nodarbību indiešu skolotāja vadībā. Viņa pamatnodarbošanās ir dziednieks, gaišreģis un jogas skolotājs, tāpēc nodarbība vienu brīdi nemanāmi pāriet manas pagātnes un nākotnes analīzē. Taču visas mūsu tikšanās laikā mani nepameta sajūta, ka šis vīrs, galvenokārt, ir ļoooti labs biznesmenis. Kopumā šī nodarbība un saruna ar skolotāju man sagādāja pamatīgu vilšanos.

Ēdieni un dzērieni

Jau no bērnības mēs visi esam mācīti pareizi uzvesties pie galda, lietot galda piederumus un nelikt elkoņus uz galda, bet jau no Ievas un Ādama laikiem zināms, ka aizliegtais auglis ir tas saldākais, tāpēc Indijā jūs to varat droši nobaudīt, aizmirstot rietumu galda kultūru, jo indieši tradicionāli ēd ar rokām. Kas man garšoja Indijā? Teikšu atklāti, ēdiens, kuru ēd paši indieši, man bija par asu, bet patīkamas atmiņas palikušas par mango čatniju, lassi un Biryani baudīšanu.

Noteikti iesaku noprovēt vietējo rumu. To tikai ir jāprot nopirkt! Tas darāms tā: dodieties uz atspirdzinošo dzērienu kiosku un jautājiet, vai viņiem ir rums. Atsaucīgie un šiverīgie vīriņi jūs ar vārdiem "sit and wait" nosēdinās kioska dziļumā, bet paši lēks uz mopēda un nozudīs uz kādām 15, 20 minūtēm, līdz apmierināti smaidot, atgādās jums kāroto dziru. Nu, sakiet, vai šādā veidā iegādāts rums var negaršot?

Mana Indija ir drausmīgs troksnis, nepatīkami aromāti, uzmācīgi cilvēki un sajūta, ka indiešu dzīves pamatuzdevums ir izpurināt no katra baltā cilvēka pilnīgi visu līdzpaņemto naudu. Bet domājiet, tas nozīmē, ka es nekad vairs negribu tur atgriezties? Es braukšu, jo vēl taču ir neizpētīti Indijas dienvidi, austrumi un rietumi!

Noderīga informācija:

Ko nedrīkst darīt: ticēt un uzticēties indiešiem

Kas noteikti jāpaņem līdzi: liels daudzums īpaši iedarbīgu kuņģa un zarnu traktu nomierinošu līdzekļu. Manā gadījumā tikai viens no četriem ceļotājiem nesaķēra "ātras kājas"

Ko vajadzētu darīt: dzert uz ielas svaigi spiestu cukurniedru sulu

Laika starpība: ar Indijas ziemeļiem ir 5 stundas

Nauda: Indijas rūpija. Kurss: 1 INR = 0.0099 LVL

Vīza: ir nepieciešama. To var kārtot Indijas vēstniecībā Stokholmā. Jārēķinās, ka būs jāsamaksā apmēram 100 ASV dolāri.

Ceļš: Lidojums Rīga - Helsinki - Deli ar "Finnair" izmaksās apmēram 400 latus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!